Trimdas latvieši sašutuši, ka viņiem turpina atņemt Latvijas pilsonību

Gada sākumā Rīgas apgabaltiesa viņam atņēma Latvijas pilsonību. Tagad viņš tās lēmumu pārsūdz Augstākajā tiesā. Lietas izskatīšana vēl nav sākusies. “Esmu apbēdināts, ka Latvijai nav imigrācijas likumu, ka Latvija zāģē zaru, uz kura pati sēž. Izlasīju, ka bēgļi no Gruzijas, Āfrikas, drīz varbūt Lībijas tiks pieņemti Latvijā. Bet vai jūs nepieņemtu lūdzu savus Latvijas pilsoņus atpakaļ?Mana ģimene kā Latvijas pilsoņi izbrauca uz ASV pirms 25 gadiem un vecāki ieguva ASV pilsonību. Mēs, bērni, ASV pilsonību ieguvām automātiski, jo bijām vēl mazi. Tagad man ar augstākās tiesas lēmumu ņem nost Latvijas pilsonību. Visai manai ģimenei ir dubultpilsonība. Nekur pasaule nav tā, ka atņem Dzimteni.Kā var atņemt vietu, kurā esi dzimis? Un pieņemt imigrantus no citam valstīm? Loģiski, ka ar Latvijas likumdošanu kaut kas nav kārtībā? Ar tādu attieksmi Latvijas pilsoņu drīz nebūs. Un tagadējā Latvijas valdība cer, ka latvieši izglītosies un atgriezīsies?” sašutumu pauž U. Šteinmans. Naturalizācijas pārvalde 2009.gada 28.decembrī cēla tiesā prasību atņemt U. Štenmanam Latvijas pilsonību, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iesniegumu. Rīgas apgabaltiesa šī gada 10.februārī nosprieda viņam Latvijas pilsonību atņemt. Spriedumā teikts, ka Naturalizācijas pārvalde veikusi pārbaudi un atklājusi, ka U. Šteinmans ir gan Latvijas, gan ASV pilsonis, ka viņa dzīvesvieta ir reģistrēta ASV pilsētā Ņujorkā un viņam nav reģistrētas dzīvesvietas Latvijā. Pārvalde divas reizes aicinājusi viņu sniegt paskaidrojumus par abu pilsonību iegūšanas apstākļiem, taču U. Šteinmans tos nav sniedzis. “Tādējādi pārbaudes rezultātā konstatēts un pierādīts, ka U. Šteinmans ir ieguvis ASV pilsonību, neiesniedzot atteikumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības,” teikts tiesas spriedumā. “Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka lietā ir pierādīts, ka U. Šteinmans ir ieguvis citas valsts  - Amerikas Savienoto Valstu  pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Latvijas Republikas Pilsonības likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, tātad minētā likuma norma nepieļauj dubultas pilsonības esamību, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par Latvijas pilsonības atņemšanu U. Šteinmanu ir pamatota un apmierināma,” šāds pamatojums ir tiesas lēmumam.  Tāpat Rīgas apgabaltiesa nolēma piedzīt no puiša tiesu izdevumus 51 lata apmērā. “Mēs konstatējam faktu, ka cilvēkam ir divas pilsonības, un piedāvājam izvēlēties. Ja cilvēks šādu izvēli neveic, tad mēs ceļam prasību tiesā par Latvijas pilsonības atņemšanu. Likums pašreizējā redakcijā ir jau desmit gadus un ir atklāts jautājums, cik tas ir mūsdienīgs, ņemot vērā imigrācijas politiku un mūsu dalību Eiropas Savienībā. Taču tas ir tīri politiskās izšķiršanās jautājums,” norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretārs Andrejs Rjabcevs. Viņš informē, ka 2010.gadā no Latvijas pilsonības atteikušās 245 personas, savukārt pret 114 personām tiesā celta prasība par Latvijas pilsonības atņemšanu. 2009.gadā tiesā prasība par Latvijas pilsonības atņemšanu ir celta 119 personām, 2008.gadā tiesā prasība par Latvijas pilsonības atņemšanu ir celta 148 personām. Pilsonības likums pašreiz ir atvērts Saeimā priekšlikumu iesniegšanai līdz 1.septembrim. Saeimā izveidota apakškomisija darbam ar Pilsonības likuma grozījumiem, kuru vada Ingmārs Čaklais (“Vienotība”). I. Čaklais skaidro, ka “Vienotība” atbalsta NATO valstu un Latvijas pilsoņu dubultpilsonību. “Taču problēma ir tajā, ka pašreizējais likums ir spēkā un Latvijas pilsonību turpina atņemt. Jautājums, uz kuru mums pašreiz nav atbildes – ko darīt ar tiem cilvēkiem, kuriem pilsonība jau tiek atņemta? Pašlaik likums ir atvērts, apakškomisija uzklausa visus viedokļus, arī ārzemju latviešu pozīcijas,” tā I. Čaklais. Saeima konceptuāli ir atbalstījusi apvienības "Vienotība" izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā, lai paplašinātu dubultpilsonības iegūšanas iespējas un atvieglotu pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem.