Uldis Bērziņš: Uzvara pār Bermontu ir viena no augstākajiem militārajiem sasniegumiem vēsturē

Tas ir liels nacionālais pacēlums, kas tika sasniegts, tautas vienotība." Tieši Lāčplēša dienas notikumi esot tie, kas turpmākajā Latvijas neatkarības laikā snieguši latviešu tautai tik ļoti nepieciešamo pašpārliecinātību."Mēs savās atmiņās par Latviju, to bērnībā, par visu to, kas ir dzirdēts, kā arī savās noskaņās un domās par to tālo laikmetu, mēs pārdzīvojam 1919. gada notikumus visā to pretrunībā, lielumā un varenībā," saka U. Bērziņš, uzsverot, ka tā pati par sevi jau esot liela vērtība. Dzejnieks stāsta, ka, viņaprāt, Lāčplēša diena nav jāuztver kā obligāts valsts pasākums, kuram būtu jāvairo tautā patriotisms. "Tā ir mūsu pašīstenošanās, nevis pasākums bērnu vai mazbērnu audzināšanai," dzejnieks uzskata. Viņš norāda, ka literātiem, kad tie lasa dzejoļus, kas tapuši šajā laika periodā, vai arī paši raksta dzeju, kas saistīta ar Lāčplēša dienas notikumiem, "tas ir esamības, eksistences svētbrīdis, pašpārliecinātības uzliesmojums kaut kur sirdī vai galvā".Dzejnieks stāsta, ka pats vēl nav apsvēris piedalīties kādos pasākumos, kas veltīti Lāčplēša dienai, tomēr pieļauj iespēju, ka vakarā varētu aiziet līdz Prezidenta pilij. Viņš stāsta, ka šajās dienās kopā ar kolēģiem – dzejniekiem – veido komandu, kas dotos pie Latvijas kontingenta karavīriem Afganistānā. Šo braucienu plāno Rakstnieku savienība, bet atbalsts ir saņemts arī no Aizsardzības ministrijas. Dzejnieks uzskata, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam šie svētki ir jāatzīmē "tā, kā katram sirds liek". Lai gan pats Lācplēša dienā nav masveida pasākumu piekritējs, dzejnieks norāda, ka "kopējas kolektīvas organizēšanās un tikšanās tām ir sava pašnovērtējuma un pārdomas rosinoša nozīme".