Uzdevumi krīzes pārvarēšanai
Devalvācija
Kāpēc? Ir daudz iemeslu, bet šoreiz par vienu no būtiskākajiem. Mēs nevaram attīstīt savu ekonomiku bez investīcijām. Diemžēl investori negrib šeit ieguldīt naudu, kamēr nav drošības, ka mūsu nacionālā valūta netiks devalvēta. Redzot valsts ekonomikas lejupslīdes tempu, valsts bankas prezidenta paziņojumiem par lata stabilitāti neviens vairs netic. Tā kā ir skaidrs, ka valsts ekonomika pārskatāmā nākotnē būtiski atveseļoties nesāks, bez izlēmīgas un noteiktas, uz pārmaiņām vērstas rīcības uz investīcijām varam necerēt. Tās iespējamas tikai tad, ja investori ir droši, ka lats netiks devalvēts nākotnē, un to var panākt, tikai latu devalvējot šobrīd. Tas jādara drosmīgi un nekavējoties, lai atjaunotu investoru ticību mūsu ekonomikai. Tas jādara, lai valdība par krīzi neliktu maksāt tikai pensionāriem, pabalstu saņēmējiem un visiem tiem, kuri gūst ienākumus no algota darba. Vēl daudz citu ieguvumu no devalvācijas aprakstījuši gan Latvijas, gan starptautiski atzīti ekonomisti un finansisti. Diemžēl valsts banka tic tikai sev un par labāko risinājumu ir izvēlējusies milzu apmēros tērēt valsts valūtas rezerves (latu atpakaļpirkšanai valsts banka iztērējusi vairāk nekā miljardu eiro pagājušajā gadā un jau 750 miljonus eiro šogad!), mēģinot darīt bezcerīgi nevajadzīgo — noturēt valsts valūtas kursu.
Konvertācija
Kredītu ārvalstu valūtās konvertācija uz latiem devalvācijas dienā. Šis pasākums nepieciešams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai devalvācijas rezultātā pārmērīgi neciestu liels skaits valsts iedzīvotāju. Otrkārt, lai daudzajiem uz mūžu nabadzībā iedzītajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem atdotu cilvēka cienīgu dzīvi. Valsts bezatbildīgi ļāva cilvēkiem cerībā uz mājokli (ko gan citu mums vajag visvairāk?) ņemt kredītus uz divdesmit gadiem un pat ilgāku laiku. Tagad valstij ir jānovērš pašas atļautā netaisnība, hipotekāro kredītu ņēmēju stāvokli būtiski uzlabojot.
Kā tas notiktu? Piemēram, kredīts 100 000 eiro tiek konvertēts uz 70 000 latu, kuri tiktu devalvēti, piemēram, par 40 procentiem.
Rezultātā hipotekārā kredīta ņēmējam bankai būtu jāatdod tikai 42 000 latu. Šo rezultātu pārrēķinot dzīves gados, ieguvums būtu vismaz desmit līdz piecpadsmit gadu dzīves, vairs nestrādājot bankai, bet sev un savai ģimenei.
Varētu būt iebildumi, ka šāds risinājums tiktu veikts uz banku rēķina. Nebūt ne. Bankas zaudē tik un tā to iedzīvotāju un uzņēmumu lielā skaita dēļ, kuri nespēj atdot kredītus.
Turklāt, tā kā valsts ekonomika pasliktinās, arī bankas nespēj pelnīt. Piemērojot šo risinājumu, bankām ilgtermiņā nebūtu jāpiedzīvo lēni un sāpīgi zaudējumi. Tie tiktu aprēķināti vienreizēji, un tūlīt arī sāktos ekonomikas atveseļošanās. Turklāt, lai šajā situācijā novērstu banku maksātnespēju, valdībai tās būtu jāatbalsta, piešķirot aizdevumus vai ieguldot kapitālā.
Tādējādi ieguvēji būtu visi, jo ekonomika atveseļotos daudz ātrāk. Mums nebūtu jāturpina pašmocības, dzīvojot arvien sliktāk, valstī sāktu atkal ieplūst investīcijas un atkal sāktu pelnīt uzņēmumi. Tas, ko šeit piedāvāju, jau daudzviet izdiskutēts starptautiskajos ekonomistu forumos. Šādus priekšlikumus piedāvā, piemēram, Financial Times, viens no respektablākajiem plašsaziņas līdzekļiem pasaulē. Mūsu bēdīgais rezultāts lielā mērā ir tāpēc, ka pārāk maz ieklausāmies, ko saka speciālisti, it īpaši tie, kuri mūs redz no malas un spēj objektīvi salīdzināt ar citu valstu ekonomikām.
Valsts pārvaldes reforma
Mehāniski samazinot valsts budžeta izdevumus uz strādājošo un maznodrošināto rēķina, valdība pavisam aizmirsusi par izdevumu samazināšanu, palielinot valsts pārvaldes efektivitāti. Valsts pārvaldes iestāžu skaits strauji jāsamazina, tās likvidējot vai pievienojot ministrijām. Kur iespējams un ir racionāli, valsts iestāžu funkcijas jānodod privātiem uzņēmumiem. Tādējādi jāpanāk, ka regulārie valsts pārvaldes izdevumi valsts budžetā nepārsniedz vai būtiski nepārsniedz ienākumus, un no starptautiskajiem aizdevējiem saņemto naudu var izmantot valsts ekonomikas attīstībai. Tā kā to nevar piešķirt uzņēmumiem, tā netiešā veidā izmantojama valsts infrastruktūras attīstībai (māju siltināšana, ceļu remonts, valdības elektronisko datubāzu izveide un sakārtošana u.c.). Vienlaikus jānodrošina, ka valsts iestādēs darbu zaudējušie var pārkvalificēties. Piemēram, samazinot skolotāju skaitu, jānodrošina atbalsts bērnudārzu izveidošanai, kur darbu atrast varētu vismaz daļa skolotāju. Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūrai jāpiedāvā mācības tautsaimniecībā vajadzīgās profesijās. Reforma veicama nekavējoties, lielāko daļu darbu pabeidzot jau šogad.
Atbalsts uzņēmējiem
Padziļinoties ekonomikas krīzei, strauji samazinās iedzīvotāju maksātspēja un darba iespējas. Zinot valsts ierobežotās iespējas palīdzēt, jāveicina iedzīvotāju iespējas parūpēties par sevi pašiem.
Lai to panāktu, valstij ir būtiski jāveicina mazā uzņēmējdarbība. Pirmkārt, jāpalīdz sākt uzņēmējdarbību un maksimāli jāvienkāršo uzņēmējdarbības birokrātiski administratīvās procedūras. Otrkārt, jāsamazina nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas slogs, uzņēmumiem ar gada neto apgrozījumu līdz 100 000 latu pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākumu nodokli aizstājot ar fiksētu nodokli apmēram 5—12% no gada neto apgrozījuma. Šādi maksājumi jāpiemēro uzņēmumiem, kuri to vēlas un kuros visi īpašnieki ir privātpersonas un strādā uzņēmumā, īpašniekiem nepieder kapitāla daļas un akcijas citos uzņēmumos.
Jāatbalsta starptautiski konkurētspējīgu produktu radīšana. ES fondi, Ziemeļu investīciju bankas aizdevums un, ja iespējams, citi resursi vislabākajā veidā nekavējoties jāizmanto atbalstam starptautiski konkurētspējīgu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai gan ārvalstu tirgiem, gan šeit pat Latvijā. Pašreizējie Ekonomikas ministrijas tempi atbalsta mehānismu izveidē un ieviešanā ir nepiedodami lēni. Lēmumi ir neprasmīgi. Tam būtisks iemesls ir ministrijas nespēja ieklausīties nozaru asociāciju padomos. Ministrijai steidzami jāmaina attieksme.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.