Uzņēmumu padomes valdība nav gatava likvidēt

Ja vadības līgumi būtu palikuši spēkā, viņiem jostas nāktos savilkt daudz mazāk — biroja vadītājam par nepilniem 300 latiem, pārējiem par 270 latiem. Daļa darbinieku gan varēs turpināt piepelnīties valsts uzņēmumu padomēs, kuras likvidēt valdība nav gatava. Līdzšinējie lielie ienākumi, kurus garantēja vadības līgumi, ļauj izskaidrot valdības svārstīšanos vairākkārt mainot viedokli vienas dienas laikā. Vēl ceturtdienas rītāvaldība līgumus grasijās saglabāt vismaz līdz 2010.gada jūlijam, kad tie zaudētu spēku tik un tā. Pēc Finanšu ministrijas datiem Diena aplēsa, ka visi apmēram 600 šī gada sākumā spēkā bijušie vadības līgumi ministrijās un aģentūrās valsts budžetam izmaksā 2,48 miljonus latu. Tomēr lielais strīds ir bijis par 50—60 cilvēkiem, kuri strādā ministru birojos vai ministriju vadošos amatos un kuru gadījumā vadības līgums ir vai nu veids, kā samaksāt tik lielu atalgojumu, kā likums citādi neļautu, vai diedziņš, kuru raustīt, lai bailēs par naudas zaudēšanu varētu panākt sev vēlamus lēmumus. Juridisku šķēršļu līgumu likvidēšanai nav. "Mērķis ir panākt, lai neviena ienākumi nebūtu lielāki par 85% no iepriekšējā gada. Atsakoties no vadības līgumiem, daļa cilvēku ciestu neproporcionāli," iepriekš sacīja premjera pārstāvis Edgars Vaikulis. Ministriju aptauja liecina, ka katra ministra birojā ir vidēji 1—4 politiskie darbinieki ar vadības līgumiem, kuru summas svārstās no 100 līdz 967 latiem. Vadības līgumi parādījās 1997.gadā Andra Šķēles valdībā, lai izvairītos no sašutuma par atsevišķu ierēdņu lielajām algām. Jau toreiz ārzemju konsultanti norādīja, ka tos nedrīkst izmantot kā rīku algu palielināšanai, sevišķi vadošiem darbiniekiem, bet gan kā papildu samaksu par labāku pakalpojumu sniegšanu. Valsts kontrole regulāri norāda, ka noticis tieši pretēji un ar to palīdzību par tiešo darbu tiek maksāts divreiz. Nav kritēriju, ar kuriem darbiniekiem slēgt, — ar ko grib, ar to noslēdz, radot augsni politiskam favorītismam vai sodīšanai. Summas ir pat 125% no algas. "Tie ir pretunā ar Satversmi, ciniski un netaisni pret tūkstošiem mājsaimniecību, kurām būs grūtāk," Saeimā teica opozīcijas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP). Pie idejas šūpuļa stāvējusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane atzina — "es kā formu tos vairs neatbalstu, jo, kad trūkst naudas, jātaupa ir visiem". Nenoliedzami, valsts pārvaldē esot grūti aizvietojami cilvēki, piemēram, juristi, kas gatavo starptautiskās tiesvedības, taču varot izdomāt citus veidus, kā novērst viņu aiziešanu uz privāto biznesu, kaut vai izveidojot 5% algu rezerves fondu, no kā periodiski piemaksāt.