Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Uzsākto virzību uz ES naudas izmantošanu Rēzeknē uzskata par gausu

Sagatavoti vairāk nekā desmit vērienīgi projekti ES naudas piesaistīšanai, izstrādāta Latvijā pirmā pilsētas integrētā attīstības programma 2009.—2013.gadam, par attīstības prioritāti izvirzīta izglītība un kultūra, uzsākta siltumapgādes sistēmas sakārtošana — šādus darbus uzskaita pašreizējā Rēzeknes pilsētas dome, kuru pēdējos trīs gadus pirmoreiz pilsētas vēsturē vadīja labējās partijas pārstāvis. Tomēr aptaujātajiem iedzīvotājiem ir daudz pārmetumu pašvaldībai — vispirms jau par šokējoši augstajiem siltuma tarifiem, nesakārtotām ielām, pašvaldības uzņēmuma SIA Komunāls R bankrotu. "Domes vadība diemžēl neprata iedzīvotājiem izskaidrot savus lēmumus, tāpēc radies priekšstats, ka viņiem maz rūp pilsētnieku labklājība," saka rēzekniete Anna Kapača, Baltijas starptautiskās akadēmijas Rēzeknes filiāles lektore. Visumā rēzeknieši pirms 6.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām maz tic pozitīvām pārmaiņām un baidās, ka var atkārtoties iepriekšējo vēlēšanu bēdīgā pieredze.

Skandāli un apvērsums

Rēzekne bija vienīgā pilsēta Latvijā, kur pirms četriem gadiem pašvaldību nācās vēlēt atkārtoti. 12.marta vēlēšanās gandrīz trešdaļu balsu bija savākusi līdz tam nezināma partija Jaunais centrs. Par vēlētāju balsu uzpirkšanu policija aizturēja divus tās atbalstītājus, bet vēlāk aizdomās par šādu pašu noziegumu tika aizturēti arī balsu pircēji par labu LSDSP sarakstam, starp tiem arī iepriekšējais pilsētas mērs Juris Začests. Vēlēšanu rezultātus anulēja, un atkārtotā balsojumā sadalījums jau bija cits — iepriekšējais līderis palika bešā, pa divām vietām domē ieguva Tautas saskaņas partija un Jaunais laiks, savukārt pārējās 11 vietas aizpildīja PCTVL, Dzimtene un Latvijas Sociālistiskā partija, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, LSDSP, TB/LNNK, kā arī jaunveidotās partijas Rēzeknes jaunsaimnieks un Latgales sirds. Par pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlēja kreisi centriskās koalīcijas pārstāvi Jāni Tutinu (TSP). Tomēr jau 2006.gadā, bloķējoties gan labējo, gan kreiso partiju deputātiem, J.Tutinu atbrīvoja no amata, pamatojot to ar viņa neprasmi risināt pilsētai svarīgus jautājumus, tajā skaitā siltumapgādi. Šīs neparastās politiskās rokādes rezultātā par Rēzeknes mēru kļuva Juris Guntis Vjakse (TP). Pats viņš atzīst, ka šie trīs gadi visu laiku ir bijuši kā balansēšana uz naža asmens, jo apvērsuma draudi Rēzeknes pašvaldībā turpinājušies, taču esot gandarījuma sajūta par to, ka izdevies vismaz pašvaldības darbiniekiem mainīt domāšanas veidu — no nepārtrauktas gaušanās un pabērnības sajūtas uz enerģisku virzību padarīt Rēzekni par eiropeisku pilsētu.

Projektu placdarms

Pēdējo desmit gadu laikā Rēzekne salīdzinājumā ar citām lielākajām Latvijas pilsētām nevarēja lepoties ne ar valsts investīcijām, ne ar ES finansējumu. Tagad pilsēta plāno piesaistīt vairāk nekā 90 miljonus latu. Jau parakstīts līgums par 2,4 miljoniem latu no ERAF pirmajam pilsētvides projektam, kas paredz Stacijas ielas rekonstrukciju un jauna tilta būvi pār Rēzeknes upi, paredzēta Atbrīvošanas alejas viadukta rekonstrukcija, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra būve, gājēju ielas izbūve u.c. "Ir sagatavots placdarms nākamiem darbiem, lentītes griezt un laurus plūkt varēs jau citi, bet ne tas ir svarīgi," uzskata domes deputāte Maija Muceniece (Vienota Rēzekne). Lielo būvniecības projektu īstenošana atbalstīs vietējo uzņēmējdarbību, kas savukārt palielinās darba vietu skaitu pilsētā. Tajā skaitā arī iecerētās reģionālās multifunkcionālās halles būve, par kuru dome saņēmusi visvairāk pārmetumu no opozīcijas, kas uzskata, ka tik dārgu projektu krīzes apstākļos nevar uzņemties. Pilsētas radošās inteliģences pārstāvji gan ir pārliecināti, ka šī kultūras būve Rēzeknei jau sen ir nepieciešama un jāizmanto iespēja apgūt ES līdzekļus. "Kultūras nams jau sen ir gan morāli, gan tehnoloģiski novecojis, turklāt, kādu reālu liecību mēs atstāsim par šo laiku? Tikai mūsu vaimanāšanu?" jautā Aloida Gavare, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktora vietniece.

Apdraudētais siltums

Rēzekni satricināja arī ekonomisks skandāls, kad 2007.gada nogalē pilsēta draudēja palikt bez apkures. Pašvaldība lauza J.Začesta laikā noslēgto pilsētai neizdevīgo līgumu ar operatoru Latgales enerģija un apkures nodrošināšanai izveidoja jaunu pašvaldības kapitālsabiedrību Rēzeknes enerģija. Sākās tiesvedība, kas vēl nav beigusies, paaugstinājās tarifi, kas šoziem bija vieni no augstākajiem valstī, tomēr, kā atzina J.G.Vjakse, jāpriecājas, ka apkure vispār tika nodrošināta, jo operators nebija neko investējis siltumapgādes sistēmas modernizācijā, savukārt iepriekšējie deputāti populistiski mēģinājuši turēt zemus tarifus. Deputāts Mihails Bartaševičs (SC) gan uzskata, ka domstarpības ar LE varēja nokārtot mierīgākā ceļā, jo līguma laušana nesa pilsētai lielus finansiālus zaudējumus.

Pirms vēlēšanām nodibinātās partijas Vienota Rēzekne pārstāve M.Muceniece uzskata, ka tagad daudzi vēlēsies spekulēt ar šo siltumapgādes jautājumu, solot zemākus tarifus. Tomēr Jānis Krišāns no SDP, kura sarakstā balotējas vairāki ar siltumapgādi saistīti speciālisti, uzskata, ka, neprasmīgi risinot siltuma jautājumus, pilsēta zaudējusi ap 13 miljonu latu.

Viņš, tāpat kā M.Muceniece un citi aptaujātie deputātu kandidāti, uzskata, ka arī šoreiz var atkārtoties vēlētāju balsu pirkšana, jo iedzīvotāji ir noguruši no nesakārtotās sadzīves, turklāt liela daļa var vispār neatnākt uz vēlēšanām. Iespējams, ka lielāko pilsētnieku atzinību varētu iegūt Saskaņas centrs un SDP, kas ar to noslēgusi sadarbības ligumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi šajā domē bija opozīcijā un neuzņemas atbildību ne par vienu lēmumu.

***

Ko gaidāt no nākamās vietējās varas?

Nadežda, bezdarbniece:


Vajadzētu atteikties no kādiem nesvarīgākiem projektiem, bet, galvenais, domāt, lai cilvēkiem būtu darbs, lai būtu vieglāka dzīve.

Lidija, pensionāre:

Mēs gribam lai pilsētā beidzot būtu saimnieks! Vai tad šie ir saimnieki, kuri pieļāva, ka pazudina mūsu komunālās saimniecības uzņēmumuAivars, skolotājs

Pirmkārt, jānodrošina, lai visiem būtu darbs, vismaz pagaidu sabiedriskais darbs. Arī krīzes laikā nevajadzētu atteikties no multifunkcionālā centra būvēšanas. Jācenšas noturēt cilvēkus pilsētā, lai nebrauc projām.

Anastasija, 12.klases skolniece:

Vēlētos, lai kaut kas pilsētā mainītos, lai attīstītu skolas, lai remontētu ielas, lai nebūtu tādas pesimistiskas noskaņas. Lai jaunieši varētu atrast labu darbu un būtu iespēja atpūsties, citādi visi aizbrauc projām.

***

Sarakstu līderi

Valērijs Brokāns, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rēzeknes Jaunsaimnieks; Jānis Krišāns, Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs, Sociāldemokrātiskā partija — SDP; Aleksandrs Bartaševičs, SIA Latgalija valdes loceklis, Saskaņas centrs; Antons Ludboržs, uzņēmējs, TB/LNNK; Juris Guntis Vjakse, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs, TP; Jānis Staškevičs, SIA Geotex valdes loceklis, partija Spēks vienotībā; Edgars Overins, IK Modus Lat direktors, Pilsoniskā savienība; Juris Petkevičs, domes deputāts, SEB bankas Rēzeknes filiāles vadītājs, Vienota Rēzekne; Aivars Skrebinskis, Rēzeknes rajona padomes būvvaldes vadītājs, SCP

Pēc neoficiālas informācijas, sarakstus iesniegt gatavojas arī LPP/LC, partija Latgales sirds, Rīcības partija, PCTVL

***

Pamatrādītāji

Iedzīvotāju skaits Rēzeknē

2005.g. — 36 798, 2008.g. — 35 883

Pašvaldības budžets uz 1 iedzīvotāju (Ls)

2005.g. — 298,63, 2008.g. — 593,60

Avots: Rēzeknes dome

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas