Vairākums iedzīvotāju pirms diviem gadiem bijuši «pareizi pesimistiski» par valsts ekonomikas attīstību

2008.gada sākumā gan masu medijos, gan ekspertu vidū, gan sabiedrībā kopumā risinājās diskusija par to, kas saistībā ar ekonomikas pieauguma tempu samazināšanos visdrīzāk sagaida Latviju: smaga krīze jeb t.s. «smagā nosēšanās» vai ekonomikas lēna atdzišana jeb t.s. «mīkstā nosēšanās». Gan politiķiem, gan arī ekspertiem bija atšķirīgi viedokļi: vieni vairāk sliecās domāt, ka dziļas krīzes nebūs, bet citi – ka ņemot vērā iepriekšējos ekonomikas pārkaršanas apjomus, lēnām briestošo globālo ekonomikas krīzi un dažādas ekonomikas strukturālās problēmas, krīze varētu būt arī dziļa.

Pašreizējā oficiālā statistika liecina, ka Latvijas ekonomikā krīze ir ļoti dziļa – IKP kritums gada laikā par 18% ir lielākais ekonomikas kritums Eiropā (atsevišķi avoti apgalvo, ka visā pasaulē miera laikā līdz šim tik lieli ekonomikas kritumi nav pieredzēti, pat 30.gados ASV lielās depresijas laikā ekonomikas sarukums esot bijis mazāks).

Šādā kontekstā interesanti šķiet pētījumu centra SKDS pirms diviem gadiem veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, kas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savās prognozēs nav kļūdījušies. 2008.gada martā kopumā 60% iedzīvotāju prognozēja, ka Latviju sagaida smaga krīze, būs t.s. «smagā nosēšanās», bet 17% uzskatīja, ka, visdrīzāk, ekonomika atdzisīs lēnām – būs t.s. «mīkstā nosēšanās».

Interesantas ir arī dažādu sociālo un demogrāfisko grupu paustās prognozes, kas liecina, ka it visās pētījumā apskatītajās grupās lielākā daļa respondentu ir pauduši pesimistiskās prognozes. Nedaudz biežāk kā vidēji «mīkstās nosēšanās» scenārijam 2008.gada martā ir ticējuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību (21%), augstākiem ienākumiem (22%) un Rīgā dzīvojošie (22%). Taču arī šajās grupās vairāk kā puse aptaujas dalībnieku ir pareizi noprognozējuši gaidāmo ekonomikas attīstības ceļu.