Vairākums koalīcijā sliecas nesamazināt ministriju skaitu

M.Grīnblats arī pieļāva, ka darbinieku skaita samazināšana ministrijās vai pašu ministriju skaita samazināšanas jautājums varētu nonākt dienaskārtībā saistībā ar 2009.gada budžeta veidošanu, kur taupīšana būs viens no galvenajiem kritērijiem.Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savukārt pauda neizpratni par to, kāpēc šāds jautājums šobrīd radies, taču piekrita savam kolēģim no TB/LNNK, ka ministriju lietderības izvērtēšana jāatstāj premjera ziņā.A.Brigmanis arī norādīja, ka ZZS deputāti nav īpaši pētījuši integrācijas ministra sekretariāta un Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietu sekretariāta, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas lietderību. Turklāt, pēc A.Brigmaņa vārdiem, ir diezgan grūti noteikt lietderības kritērijus. “Kā tu izvērtēsi to lietderību?” vaicā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.Arī TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, kura partija iepriekš atbalstīja TP biedra M.Segliņa ierosinājumu minētās iestādes likvidēt, sacīja, ka šis jautājums jāvērtē premjeram I.Godmanim.“Pagaidām no mūsu puses tas ir kā vispārinājums un piedāvājums,” šādi M.Kučinskis atbildējis uz _Dienas _jautājumu, vai TP M.Segliņa ierosinājumu virzīs izskatīšanai koalīcijas sēdē.TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs piesardzīgi Bērnu un ģimenes lietu ministrijas lietderību, jo, pēc viņa teiktā, “tā ir viena no attīstības prioritātēm”. Savukārt Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietu sekretariātu M.Kučinskis uzskata par neefektīvu. Viņaprāt, Eiropas nauda kavējas, jo, strādājot pie ES finansētajiem projektiem, ir nepieciešams pielāgoties vēl vienai institūcijai. Tāpat TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzskata, ka nevar viennozīmīgi vērtēt sabiedrības integrācijas lietu sekretariātu. Pēc M.Kučinska vārdiem, no vienas puses, integrācija ir svarīga, bet no otras puses, 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa pulcējas arvien vairāk jaunu cilvēku, kas liecina, ka integrācijai ir pavisam pretēja kustība. Tas norāda uz ne sevišķi labu integrācijas sekretariāta darbu, uzskata M.Kučinskis.Savukārt Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš (LPP/LC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš stingri noraidīja M.Segliņa ierosinājumu. Viņaprāt, šobrīd pastāv tās ministrijas, par kuru prioritāti iepriekš tika panākta vienošanās, veidojot koalīciju. “Šobrīd koalīcijas līgums nav jāpārskata,” pārliecināts A.Bērziņš.“Ja mēs vēlamies integrēt sabiedrību, tad likvidēt integrācijas sekretariātu būtu pēdēja muļķība,” sacīja A.Bērziņš. Viņš arī norādīja, ka “tajā dienā, kad būtu beigusies vardarbība pret bērniem un dzimstība pārsniegtu mirstību, pats būtu gatavs kopā ar M.Segliņu parakstīt deklarāciju par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nelietderību”.“Kamēr problēmas ir, šī ministrija ir ļoti vajadzīga,” pārliecināts A.Bēziņš. Viņš arī uzskata, ka A.Baštika vadītās ministrijas uzdevumi “nogrimtu pie daudziem dažādiem jautājumiem, ar ko nodarbojas Labklājības ministrija”. Tāpēc, pēc A.Bērziņa teiktā, Bērnu un ģimenes lietu ministriju nevar integrēt Labklājības ministrijā. “Labklājības ministriju interesē, kā sadalīt naudu starp dažādām sabiedrības grupām, pensionāriem utml., nevis lai naudas ražotāji vispār būtu,” teica LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.Kā jau ziņots iepriekš, lai samazinātu valsts pārvaldes izdevumus, M.Segliņš ierosināja slēgt Oskara Kastēna (LPP/LC) vadīto sabiedrības integrācijas lietu sekretariātu, Normunda Broka (TB/LNNK) pārziņā esošo Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietu sekretariātu, kā arī Ainara Baštika (LPP/LC) vadīto Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Tomēr premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) jau paziņojis, ka viņš šādu iespēju neapsverot.Pēc Tautas partijas aicinājuma izvērtēt divu īpašu uzdevumu sekretariātu un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas lietderību, I.Godmanis paziņojis, ka vērtēs pilnīgi visu ministriju paveikto un darba efektivitāti.Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis atgādināja, ka visām ministrijām bija stingri sagatavoti 100 dienu darba plāni un pēc to izpildes izvērtēšanas ir doti jauni uzdevumi un arī par tiem ir jāsniedz atskaites premjeram. Godmanis ar ministriem plāno runāt arī par to, kā ministrijas gatavojas ieviest lēmumu par vadības līgumu samazināšanu un ministrijas padotībā esošo uzņēmumu vadītāju algu ierobežošanai līdz Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem maksimums 6000 latiem.