Valdības atbalstītā kārtība paredz, ka par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz pusotru promili, turpmāk varēs piemērot naudas sodu no 800 līdz 1000 latiem. Ja promiļu skaits ir no vienas līdz pusotrai, nāksies šķirties no 600 līdz 800 latiem, bet, ja konstatētas 0,5 līdz vienai promilei, - no 400 līdz 600 latiem.
"Arests, ko ieviesām 2005.gadā, savu lomu ir nospēlējis - kopš tā laika dzērājšoferu skaits ir samazinājies par 50%. Taču ir auditorija, kura saprot tikai tad, ja uz viņiem iedarbojas naudas izteiksmē. Tā gan ir absolūti mazākā sabiedrības daļa," vērtē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Līdz šim maksimālais sods bija Ls 500. Operatīvā informācija liecina, ka bez kavēšanās soda naudu samaksā 45 -70% šoferu, taču pilns sodu iekasēšanas cikls esot divi gadi, iesaistot tiesu izpildītājus, un šādā veidā izdodas piedzīt 90-94% no visām soda naudām, iepriekš noskaidroja Diena.
"Kamēr sabiedrībā runā, ka no soda var viegli tikt vaļā, sarunājot ar policistiem, nav jēgas noteikt jebkādu summu. Ja var sarunāt kaut ko citu, tad sods var būt kaut vai izsūtījums uz Marsu. Vai mēs zinām kaut vienu sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas būtu sodīts par braukšanu dzērumā? Tātad pie mums pie stūres reibumā sēžas tikai mazāk zināmas personas," policijas optimismam par soda naudu efektivitāti nepiekrīt auto žurnālists Pauls Timrots.
Eiropas Savienības valstīs ir mērķis līdz 2010.gadam divas reizes samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits attiecībā pret 2001.gadu. Latvija pašlaik esot diezgan tuvu šim mērķim – 2008. gadā bija 316 bojā gājušie, bet 2001.gadā – 558 bojā gājušie.
(papildināts viss teksts)