Parāda apjoms 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 1,62 miljardiem latu jeb 12,4% no IKP, taču tas nepārsniedz Māstrihtas noteikto kritēriju (60%), informē Centrālās statistikas pārvalde.
Parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai bija 5,24 miljardi latu, pašvaldībām - 760 miljoni latu, bet sociālās apdrošināšanas fondam - 0,2 miljoni latu.
Valdības parāds 2008. gadā sasniedza 3,181 miljardu latu jeb 19,7% no IKP. 2007. gadā valdības parāds veidoja 1,32 miljardus latu jeb 9% no IKP.
Savukārt vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2009. gadā sasniedza 1,34 miljardus latu jeb 10,2% no IKP.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas (FM) gada pārskata datiem, kas par 2009. gadu uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 897,9 miljonu latu apmērā (6,9% no IKP), atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskajām prasībām aprēķinātais budžeta deficīts ir par 442,6 miljoniem latu lielāks, sasniedzot 10,2% no IKP.
Lielākās izmaiņas 2009. gada gala datos (0,9% no IKP) saistītas ar AS "Parex banka" atbalsta pasākumu finansēšanu - valdības ieguldījumu 113,6 miljonu latu apjomā "Parex bankas" pamatkapitālā. Atbilstoši Valsts budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatas prasībām, valdības veiktais ieguldījums "Parex bankā" atzīstams par kapitāla transfertu, kas palielina valdības izdevumus.
Kā skaidro Centrālā statistikas pārvalde, svarīgākās korekcijas, kas palielinājušas budžeta deficītu, ir ieņēmumu no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības izslēgšana no budžeta - par 91,4 miljoniem latu jeb 0,7%, Dienvidu tilta būvniecības izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos - par 80 miljoniem latu jeb 0,6%, korekcijas saistībām pret kreditoriem - par 74,3 miljoniem latu jeb 0,6%, uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija - par 57,6 miljoniem latu jeb 0,4%, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi - par 39,7miljoniem latu jeb 0,3%, kā arī uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme par 30,4 miljoniem latu jeb 0,2%.
Vienlaikus veiktas arī korekcijas ar pozitīvo ietekmi uz budžeta deficītu. Eiropas Savienības fondu apguves korekcija samazinājusi budžeta deficītu par 75,3 miljoniem latu jeb 0,6%, ieņēmumi no privatizācijas - par 9,9 miljoniem latu jeb 0,1%, kā arī atvasināto finanšu instrumentu norakstīšana - par 9,3 miljoniem latu jeb 0,1%.
Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2008.gadā sasniedza 672,2 miljonus latu jeb 4,2% no IKP, bet 2007.gadā - 46,8 miljonus latu jeb 0,3% no IKP.
Šā gada oktobra notifikācijas aprēķinos ir izmantoti FM, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas domes dati. Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat" ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2010.gada oktobra notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.oktobrī.
Nepieciešamība veikt korekcijas nosaka Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskie noteikumi un vadlīnijas valdības sektora statistikas sagatavošanai. Tās prasa aprēķinos ievērot uzkrājuma, nevis naudas plūsmas principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.