Valsts valodas centra darbnieki sēdēs blakus deputātiem un pārbaudīs viņu valodas prasmes

Tomēr deputātam jāzina valoda vismaz C līmeņa 2. pakāpē, tas ir – cilvēkam jāmāk sarunāties pilnīgi brīvi par jebkuru tēmu, variēt, saprast zemtekstu un tamlīdzīgi. SC deputātam Valērijam Kravcovam valodas prasmes apliecības nav vispār.VVC vēstulē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai lūdzis nodrošināt to, lai Saeimas deputāti, kuri nav ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, līdz 2011.gada 3.janvārim uzrāda valsts valodas prasmes apliecības oriģinālu šī dokumenta īstuma pārbaudei, kā arī lai pārliecinātos, vai šajā apliecībā norādītais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe ir pietiekams Saeimas deputātu pienākumu veikšanai. Pati komisija atzīst, ka tai nav tiesību tieši pieprasīt deputātiem uzrādīt apliecības, tāpēc VVC secinājumus par deputātu valodas prasmēm nāksies izdarīt sarunu un novērojumu ceļā. Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis atzīst – līdzšinējā prakse liecina, ka tie deputāti, kas nepārvalda valsts valodu, parasti sēdēs arī neko nesaka, tāpēc tas VVC uzdevumu varētu apgrūtināt: “Esmu informēts, ka līdzšinējās Budžeta komisijas sēdēs Kravcovs nav runājis.” Tomēr attiecībā uz V. Kravcovu sagaidāms, ka lēmums tiks pieņemts diezgan ātri, iespējams, jau janvāra beigās, norāda valodas kotrolieris. “Sastādīsim pārbaudes aktu, uzrakstīsim protokolu un lūgsim Saeimai izdot deputātu administratīvajai sodīšanai,” atklāja A. Kursītis. Lēmuma pieņemšanu varētu paātrināt, ja kāds uzrakstītu iesniegumu par V. Kravcovu. “Ļoti iespējams, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Visvaldis Lācis rosinās sākt šādu pārbaudi,” pēc sarunas ar V. Lāci secina VVC pārstāvis. Viņš spriež, ka deputātu pašnovērtējums nav objektīvs, jo, piemēram, Sergeja Dolgopolova (SC), kurš labi runā latviski, sevis novērtējums – “labi” būtiski atšķiras no Mihaila Zemļinska izpratnes par “labi”. Pagājušā piektdienā VVC pārstāvis A. Kursītis Saeimā tikās ar Saskaņas centra deputātiem SC frakcijas vaditāja vietnieku Valēriju Agešinu un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāju Vitāliju Orlovu. Trīsdesmit minūšu ilgā sarunā tika atklāts, ka septiņi SC deputāti šobrīd intensīvi mācās latviešu valodu SC organizētajos kursos, savukārt Valērijs Kravcovs valodu apgūst individuāli. “Audzēkņu” uzvārdus A. Kursītis gan nevēlas nosaukt, jo “viņiem jādod laiks, dosim sešus mēnešus”. “Kopš valsts valodas likuma pieņemšanas pagājuši 18 gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai iemācītos valodu,” tā A. Kursītis. Viņš atgādina, ka V. Kravcovs dzīvo Latvijā jau 22 gadus. Deputāta iespējas  īsā laikā atgūt nokavēto viņš vērtē skeptiski. “Tad jābūt ļoti talantīgam valodās un šis nav tas gadījums,” vērtē VVC pārstāvis. Tāpat A. Kursītis plāno runāt ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Arni Cimdaru par nepieciešamību ietvert likumā prasību par valsts valodas zināšanām augstākajā pakāpē.ZZS rindās ir deputāts Rihards Eigims, kurš agrāk bijis Daugavpils mērs. Viņi abi ar V. Kravcovu 2009. gadā tika sodīti par valsts valodas nelietošanu pašvaldībās. Toreiz V. Kravcovs Liepājas domē lietoja tulku.Neskatoties uz Saskaņas centram tik kutelīgo situāciju, A. Kursītis atzīst: “Attieksme no Saskaņas centra vadības pret situāciju ir pietiekami laba.” Jau vēstījām, ka Drošības policija sākusi izvērt Saeimas deputāta Visvalža Lāča (Visu Latvijai!) iesniegumu par to, vai V.Kravcovs pilsonību ieguvis likumīgi. V.Lācis uzskata, ka nelikumīgi, jo bez valsts valodas zināšanām nevar nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Arī A. Kursītis uzskata, ka latviešu valodas nezinātāji likumīgi nokārtot naturalizācijas eksāmenu nevar.V.Kravcovs kārtojis pārbaudījumus Naturalizācijas pārvaldes Valmieras reģionālajā nodaļā, kuru tajā laikā vadīja Elmārs Kokins. E.Kokinu 2005.gada rudenī KNAB aizturēja par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.