Likuma grozījumu projekta kaislīgākie atbalstītāji aicina tos dēvēt nevis par partiju finansēšanas pārkāpumu, bet gan par valsts nozagšanas kriminalizēšanu, uzsverot, ka bargāki sodi varētu labi darboties preventīvi. Skeptiķi savukārt ir nobažījušies par iecerēto sodu bardzību un biedē ar varas iestāžu patvaļu. «Šādas normas, ar milzīgiem soda mēriem iestrādājot [..] mēs ejam ceļu, kas dod patvaļu visa veida cilvēkiem, arī tādās iestādēs, kādas ir vadījis [bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs] Loskutova kungs,» Saeimas debatēs teica Andris Šķēle (PLL), kurš aicināja balsot pret grozījumiem.
Tomēr drošības eksperti un bijušie drošības iestāžu darbinieki, ar kuriem Diena par šo jautājumu runāja, uzsvēra, ka neviens operatīvais darbinieks neies riskēt ar savu karjeru vai pat nonākšanu cietumā, noklausoties partiju politiķus bez īpaši nopietna pamatojuma. «Tā ir ļoti slidena lieta. Ja nu vienīgi būs skaidri zināms, kurš ir partijas kasieris, un būs ļoti nopietns pamats domāt, ka viņš naudu nevāc tā, kā vajadzētu. Savādāk neviens tiesnesis pat sankciju nedos,» norāda kāds bijušais drošībnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.
Līdzīgās domās ir krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, kurš atzīst, ka, ieviešot kriminālatbildību, tiesībsargiem radīsies papildu iespējas partiju finansēšanas noziegumus izmeklēt, tomēr uzskata, ka represīvais moments diez vai palielināsies. Viņš norāda, ka jautājums par partiju finansējumu ir ļoti svarīgs, tādēļ kriminālatbildība par to var būt, bet sodiem jābūt samērīgiem, nevis daudzi gadi par dažiem santīmiem. «Konceptuāli atbalstu, bet jāvērtē, kas tiek piedāvāts,» viņš norāda. Eksperts gan piebilst, ka par sodu apjomiem un tehniskiem jautājumiem var diskutēt, bet nedrīkst pieļaut, ka šādi iebildumi apglabā ideju kā tādu.
Arī Saeima A. Šķēles bažās neieklausījās - pirmajā lasījumā par likuma grozījumiem nobalsoja 81 deputāts un tikai divi tautas kalpi bija pret. Deputāti tomēr neatbalstīja arī Juridiskās komisijas lūgumu grozījumus izskatīt steidzamības kārtā, kas nozīmētu, ka tos var pieņemt jau šonedēļ. Tagad grozījumu pieņemšanai būs vajadzīgas vēl vismaz trīs Saeimas sēdes. Par steidzamību balsoja 37 deputāti, pret desmit, bet 40 - vairākums Zaļo un Zemnieku savienības un Saskaņas centra (SC) deputātu - atturējās. SC pārstāvji iepriekš Juridiskās komisijas sēdē bija balsojuši par steidzamību.