Vārmans: Igaunija ir Latvijai priekšā, jo drosmīgāk sāka reformēt sabiedrību

Es tolaik piedalījos divās darba grupās: viena izstrādāja principus lauksaimniecībai neatkarīgajā Igaunijā, otra veidoja valsts pārvaldi," viņš teica."1989. gadā mēs detaļās plānojām, kādai jābūt neatkarīgās Igaunijas Aizsardzības ministrijai, lai gan turpat, aiz stūra, vēl strādāja padomju kara komisariāts. Tā kā Igaunijā mēs visai agri pievērsāmies nākotnei, un, kad šī nākotne pienāca, bijām tai jau mazliet labāk sagatavoti. Tas ļāva uzņemt ātro startu, kas valstij sniedzis noteiktas priekšrocības," izteicās Igaunijas sūtnis Latvijā.Viņš norāda, ka dažkārt šāda salīdzināšana ir lieka, dažkārt atkal stimulē attīstību. "60.–80. gados somi raudzījās uz Zviedriju: kādi tur ir nodokļi, kā veidota valsts pārvalde. Tolaik Zviedrija bija daudz attīstītāka, bagātāka nekā Somija; tagad šī atšķirība ir visai relatīva, un pēdējos 20 gadus somiem nav bijis iemesla skatīties uz Zviedriju no apakšas. Bet, ja šāds salīdzinājums atklāj, ka esam kādā jomā atpalikuši, tas nav pamats satraukumam, bet stimulē attīstību. Domāju, ka Igaunija spējusi daudz sasniegt arī tāpēc, ka kaimiņos mums atrodas Skandināvijas valstis un allaž esam pētījuši, kā to vai citu jautājumu risinājuši skandināvi. Ne vienmēr kopējām skandināvu modeli, bija jomas, kur izlēmām virzīties pa amerikāniskāku attīstības ceļu.""Protams, tagad, kad esam ES un NATO dalībvalstis, mums jārisina ES un NATO darbakārtības jautājumi. Bet vajadzīgi arī visaptverošāki, ilgākas perspektīvas mērķi. Tādus atrast ir grūti, nepieciešams ļoti nopietns darbs. Tos jāpieņem sabiedrībai, citādi tiem nav nozīmes. Igaunijas presē analītiskos rakstos bieži tiek uzsvērts, ka pastāv šādu ilgtermiņa mērķu trūkums," saka M.Vārmans.