ST secināja, ka līdzekļi bērnu ārstēšanai, kas sirgst ar retām slimībām, 2009. un 2010.gadā tika atvēlēti, likumos par valsts budžetu attiecīgajiem gadiem paredzot, ka nauda zāļu iegādei pilnā apmērā tiek piešķirta ārstniecības iestādei, nevis pašam pacientam. Šāda kārtība spēkā stājās pērn jūlijā.
Pēc
Dienas rīcībā esošās informācijas, Gustavs šīs programmas ietvaros
saņem pilnībā valsts apmaksātus medikamentus.
Tomēr Gustava tēvs Kārlis Zariņš piektdien Dienai saka - par ST spriedumu uzzinājis vien no ziņu aģentūrām. "Tas, protams,
ir apbēdinoši," viņš saka, taču
uzsver - pagaidām neko sīkāk komentēt nevar, jo vēl nav redzējis
sprieduma tekstu, "mums tas būs jāizskata kopā a juristiem".
Šī lieta aizsākās jau pirms divarpus gadiem – Veselības ministrija (VM) atteicās kompensēt pilnībā zāles Cerezyme, kuras izmaksā ap 80 000 latu gadā, vien apmaksāt no zāļu cenas 10 000 latu gadā. Gustava vecāki vērsās tiesā. 2008.gadā pirmās instances — Administratīvās rajona tiesas — spriedums uzdeva VM kompensēt dzīvībai nepieciešamās zāles, vecāki atviegloti uzelpoja. Taču VM to pārsūdzēja un otrās instances spriedums nebija tolaik četrgadīgajam zēnam labvēlīgs. "Tas ir nāves spriedums mazam bērnam. Izklausās skaļi, bet tā arī ir. Mēs cīnāmies par maza bērna dzīvību un veselību, lai tā netiktu neatgriezeniski sabojāta, lai viņš nekļūtu par invalīdu, lai viņš nenomirtu padsmit gados," toreiz Dienai teica Gustava tētis.
Gošē slimības simptomi ir samazināts trombocītu līmenis pacientam (iespējams liels asiņošanas risks), palielināta akna, liela liesa, kas pat nelielas traumas gadījumā var plīst. Taču lietojot vienīgās zāles Cerezyme, simptomus var pilnībā novērst, un Gustavs var justies kā vesels bērns.
Kad lieta nonāca Augstākajā tiesā, tās Administratīvo lietu departaments vērsās ST, lūdzot izskatīt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes normām. Zēna vecāki uzskatīja, ka pilnībā nekompensējot zāles, tiek apdraudētas bērna tiesības uz dzīvību.
ST secināja, ka apstrīdētās normas neaizskar tiesības uz dzīvību. "Konkrētais pacients nav mediķu vai farmaceitu ļaunprātīgas darbības vai nolaidības upuris, viņa slimība ir iedzimta ģenētiska patoloģija. Lietā nav materiālu, kas liecinātu par to, ka valsts būtu varējusi veikt jebkādas darbības, lai novērstu attiecīgo saslimšanu," norāda ST. Konkrētajā gadījumā nav tā, ka personai, ja vien tā nesaņems zāles, neatgriezeniskas sekas iestāsies nekavējoties.
(papildināta ar 2.ridkopu)