Vecāku pārstāve: varbūt labāk veselības mācību nekā Bībeli

lai tak tas slesors maca saviem berniem,ko grib,kapec tulit vajag ieviest skolas?(ta bija vina ideja)Man skiet,ka katra baznica ir bibeles apmacibas pulcins,vai ka tur vinu sauc,kurs grib,lai suta savus bernus macibas.

Sviests, šis nu būtu viens priekšmets ko saviem bērniem atļautu bastot. Ja jau kā Pujats teica "Skola ir vispārizglītojoša iestāde, tā dod tikai informāciju, bet nevienu nespiež ticēt vai neticēt", tad ar šo grāmatu var vienkārši nedaudz iepazīstināt mācot literatūru vai vēsturi

Ja mūsu valstī baznīca no valsts ir atdalīta, tad kāda runa par šāda mācību priekšmeta ieviešanu. Pārņem sašutums, ka laiku pa laikam kādam tik ļoti vajag šo bībeles mācību iespiest izglītības programmā. Ir taču Svētdienas skolas un citādi līdzīgi projekti, ar kuru starpniecību tad vecāki savus bērnus var pievērst baznīcai, ja vēlas. Esmu kategoriski pret un arī tiesāšos, jo tā ņemšanās vienkārši krīt uz nerviem. Labāk būtu domājuši par kāda dzīvei nepieciešama priekšmeta ieviešanu, piemēram, ievadu tiesību zinībās. Tas būtu lietderīgāk.

Tas Eriks man atgādina tādu aptrakušu ērzeli.Lai iet savu ceļu!

Papildus ieprikšējam... te links u feministu mājas lapu kas hronoloģiski apskata sieviešu ordināciju (nezinu kā jums ir ar angļu valodu). Lp. beigās linki uz citām lapām kur tiek apskatīts šis jautājums.

Neesmu eksperts šajos jautājumos, bet cik zinu, sievietes garīdznieku lomā neiesvēta Katoļu un Pariezticīgo baznīcas kā arī Mormoņi. Vairums Reformu/Protestantu konfesijas ordinē sievietes, bet ne vienmēr visās valstīs/diocēzēs. Luter ticīgo baznīcas daudzās pasaules valstīs ordinē sievietes, tāpat Anglikāņu, Metodisti, pentakosti u.c. Lai nesamelotos pilnu sarakstu būtu jāmeklē internetā, bet to jau vari arī pati. Kā jau rakstīju, neticu/nepiekrītu ka cilvēki/pasaule bija daudz savādāka agrākos laikos, bet saistīt to kādi bijam/esam ar to vai sievietes ir/nav ordinētas jau nekādi nevarētu :DDDDD

Vai Tu gribi iestāstīt, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā nebija tās pašas problēmas, kas ir tatad? Kam tad tie cietumi bija domāti, kā tad radās kari u.t.t.? Kāpēc LV politiķi savā starpā kašķējās cenšoties sazagt vairāk, līdz Ulmanis varu sagrāba sev? Problēmas bija, turklāt, lielākā vai mazākā mērā, tāš pašas. Cits jautājums ka tehnoloģijas nozīmē ka mēs par daudz ko vairāk uzzinam... Bet problēma Pujāta teiktajā ir tikai viena. Vai kādam ir tiesības savu pārliecību, savu šauro interpretāciju par to, kas ir patiesība, uzspiest citiem. Demokrātijai parasti tiek piedēvēti divi element: 1) tauta (tās vairākums) lemj par kopīgiem jautājumiem (caur pārstāvjiem) 2) vairākumam (vai kā šajā gad. mazākumam) nav tiesības savus uzskatus uzspiest cietiem. Pujāts šos demokrātiskos principus nespēj pieņemt, un tur arī ir tā problēma!

No jūsu pēdējiem komentāriem nevar izsecināt, ka runa iet vienīgi par Pujāta runu un citus nebija laika izlasīt, jo bieži vien, viss ir pārāk garlaicīgs. Bet viena lieta mani tomēr ieintriģēja, proti, ka vairums konfesiju ir nostāja, ka sieviete var būt mācītāja.Kuras tad ir šīs konfesijas - vai pareizticīgie, vai baptisti, varbūt musulmaņi? Ir dzirdēts, ka arī Vanags neordinē sievietes, jo negrib pret Svētiem Rakstiem iet. Mana mamma saka, ka viņas jaunībā tāda doma nevienam pat prātā neienāca un pasaule toreiz bija arī daudz mazāk samaitāta kā tagad. Un kur mums būtu "jaiztiecas"? (kom.21:52)

Runa te iet par Pujāta runu. Par to saturu un toni. Ja tiks publicēts starpkonfesionāls projekts, tad arī izlasīsim un varēsim iztiekties.

Jā, Dievs ir ar mani un es dzīvoju TIKAI cerībā.

Problēmu šeit nav nekādu - ir jāpārņem brīvvalsts pieredze, jo mana mamma (tāpat kā visi citi) ticības mācību apguva skolā un problēmu toreiz neesot bijis nekādu.Problēmas ir šodienas cilvēku samaitātajos godaprātos.

Redzi, Ērik, tas nav kaut kāds tikai "katoļu un Pujata projekts", bet visu Latvijā pārstāvēto tradicionālo konfesiju kopīgi izstrādāts un valdībai iesniegts priekšlikums.

Sagaidāms, ka būs dažādi iebildumi pret Bībeles mācību skolā: 1) Gada laikā nepaspēs sagatavot lekciju materiālus Bībeles mācībai... Mēs atbildam: kristīgām konfesijām jau tagad ir pietiekoši materiālu gan pasniedzējiem, gan audzēkņiem, atliks tos tikai pavairot. 2) Pasniedzēju trūkst... Mēs atbildam: katrā skolā atradīsies divi trīs dziļi ticīgi pedagogi, kuri gada laikā iepazinušies ar Bībeles materiāliem, varēs saņemt sertifikātus no attiecīgām konfesijām. Pie tam vidusskola nav Garīgais Seminārs. Skolā pietiks ar minimālu lekciju skaitu. 3) Bet skolā iet arī musulmanis, budists un neticīgais - vai viņam arī jāzina kaut kas par Bībeli? Mēs atbildam: skola ir vispārizglītojošā iestāde ikvienam. Tā dod tikai informāciju, bet nevienu nespiež ticēt vai neticēt. Cilvēks pats izvēlās, kas viņam derīgs no saņemtās informācijas. Ja Latvijā būs tik pat daudz musulmaņu kā kristiešu, normāli, ka skolā informēs arī par Korānu. Tie, kas skolā ieraudzījuši Bībeli, Korānu vai krustu pie sienas, krīt panikā, tie ir ekstrēmisti un nelīdzsvaroti cilvēki. Eiropas tiesa, kas padevās viena ekstrēmista prasībām, ar to apkaunoja pati sevi un apklusa. Mūsu skolās ekstrēmismam nav vietas. Latvijas skola informēs par Bībeles principiem, pēc kuriem dzīvo miljoni cilvēku. Un Saeimai ir tiesības nodrošināt šo informāciju skolās. 4) Bet ja vairākums Saeimas deputātu būs principā pret Bībeles mācību? Mēs atbildam: tas parādīsies Saeimas balsojumā, kuri būs par vai pret. Iespējams, ka pēc vēlēšanām oktobrī Saeimā pretinieku vairs nebūs. 5) Bet ja paši vēlētāji priekšroku dos antikristīgiem kandidātiem? Mēs atbildam: tas nozīmē, ka viņi sev labāku valdību nav pelnījuši, kā tikai antikristīgu. Kā ziņo prese, Anglijā, nevarēdami citādi savaldīt skolēnus, esot nolēmuši pielietot pret viņiem arī fizisku spēku. Es domāju, ka Bībele ir labāks audzināšanas līdzeklis nekā runga.

Atzīsim godīgi: tas ir nenormāli, ja mūsu skolās jaunatne netiek iepazīstināta ar tādu unikālu grāmatu, kāda ir Bībele! Šī problēma skar visas valsts jaunatni, tātad ir ļoti svarīga lieta... Mēs saprotam, ka politiķiem ir svarīgi saimnieciskie projekti, kuros cilvēki varētu piedalīties ar savu darbu un pelnīt iztiku. Bet kā Svētie Raksti saka "cilvēks nedzīvo no maizes vien" (Mt 4,4). Visi ir ieinteresēti, ko darīt, lai cilvēki uz ielas justos drošībā no bandītiem un zagļiem, lai finansiālos darījumos būtu godīgi, lai cienītu savus vecākus un rūpētos par bērniem, lai neizjauktu citam ģimeni, utt. Šie faktori ir ne mazāk svarīgi kā, piemēram, piens veikalā vai rēķins bankā. Jautājumi, kas skar ticību un tikumību ir Baznīcas kompetencē. Tāpēc tradicionālās konfesijas Latvijā nāk ar projektu tikumu stiprināšanai tautā. Proti, ieviest skolās obligāto Bībeles mācību, sākot ar 2011.gada 1.septembri, lai jaunieši, beidzot vidusskolu, būtu arī informēti par svarīgiem kristīgās dzīves principiem. Tā būs laba sadarbība starp ģimeni, Baznīcu, valsti un skolu. Un ieguvēji būs visi. Šo likumu par "Bībeles mācību" skolā var pieņemt jau pašreizējā Saeima. Piemēram, apvienībai "Par labu Latviju", ko vada eksprezidents Guntis Ulmanis, ir 26 balsis Saeimā, kas gatavi atbalstīt šo kristīgo likumprojektu. Mēs aicinām visus pārējos Saeimas deputātus šai svarīgajā jautājumā parādīt savu labo gribu. Tātad, ja Saeima nobalso un prezidents izsludina likumu, līdz ar to likumīgs pamats svarīgajam projektam ielikts! Gatavoties šī projekta realizēšanai paliek viens gads laika.

Periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu 20 gadu laikā Latvija tika sakārtota atbilstoši tā laika līmenim, kaut arī dzīvoja bez kompjuteriem, bez televīzijas, bez mobiliem telefoniem. Un ģimenes bija stabilas. Katra saimniecība strādāja kā viens bišu strops. Darbs un tikums nostiprināja valsti. Ticību Dievam mācīja ne tikai Baznīcā un ģimenē, bet arī skolā. Vadībā bija valstiski domājoši cilvēki, kas spēja novērtēt ticības un tikuma lomu skolu jaunatnē. Tāpat kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā arī tagad morāliskās atdzimšanas ceļš ved caur ģimeni, caur dievnamu, caur skolu. Pašlaik vājākais posms varbūt tieši skola. Vidusskolu programmā trūkst visvērtīgākā grāmata, kas ne velti saucas - Svētie Raksti jeb Bībele. Šī grāmata ir vērtīga no dažādiem viedokļiem: 1) Bībele ir unikāla vēsturiska grāmata, kuras sākumi ir meklējami vairāk nekā 3000 gadu pagātnē; 2) kopš Gūtenberga laikiem Bībele ir visvairāk izplatītā grāmata pasaulē. 3) pēc Bībeles idejām un baušļiem vairāk vai mazāk vadās visi kristieši un jūdi, t.i. gandrīz 1/4 daļa cilvēces; 4) civilizētā pasaule no Bībeles ir paņēmusi septiņu dienu nedēļu un arī kristīgo laika skaitīšanas ēru, kas ir pieņemta starptautiskā apritē; 5) beidzot, visi citi reliģiju dibinātāji, ieskaitot Muhamedu un Budu, visi bija cilvēki, bet Kristus ir Dievs! Tā ir fundamentāla atšķirība, kas Bībelei piešķir sevišķu svaru kā Dieva Vārdam.