Ziņojums pierāda, ka Latvijai ir progress un labi rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējā perioda sasniegumiem, kas atsevišķās pozīcijās apsteidz ES vidējos rādītājus.
Jomas, kurās Latvija apsteidz ES vidējos rādītājus, ir vāju sasniegumu samazināšanās lasītprasmē, matemātikā un zinātnēs, kā arī vidējo izglītību ieguvušo īpatsvarā.
EK ziņojumā salīdzināti 5 konkrēti izglītības un apmācības kritēriji - 15 gadu veco jauniešu sasniegumi lasītprasmē, skolu atstājušo īpatsvars, vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, absolventu, tajā skaitā – sieviešu, īpatsvara pieaugums matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās un līdzdalība mūžizglītībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā statistika liecina, ka vecuma posmā no 8 līdz 18 gadiem, atkarībā no izglītības pakāpes, mācās līdz pat 98,5% bērnu. Statistikas dati rāda, ka pamatizglītības ieguves rezultāti pēdējos gados ir nemitīgi uzlabojušies. Tā, 2008./2009.mācību gadā tikai 4% (615) skolēnu, kuri tajā gadā uzsāka mācības 9.klasē, beidza pamatskolu ar liecību. 86,4% skolēnu, kuri iestājušies 1.klasē, sekmīgi mācās un iegūst pamatizglītību.
Arī vispārējās vidējās izglītības ieguves rezultāti uzlabojas – 85% jauniešu no tiem, kuri iestājas 10.klasē, turpina mācīties trīs gadus un iegūst atestātu par vidējo izglītību. Tāpat katru gadu vairāk nekā 2700 jauniešu vakara (maiņu) skolās iegūst atestātu par vispārējo vidējo izglītību, kas atbilst ES kopējam mērķim - paaugstināt 18 – 24 gadus veco iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību vai turpina mācīties.