Vienota valūta spēcina Eiropas Savienību

Ieguvumi no eiro zonas Nav šaubu, ka daudzos aspektos eiro zonas ekonomika kopš tās izveidošanas ir attīstījusies veiksmīgāk nekā pirms tam. Vienotās valūtas ieviešana nozīmēja to, ka tika radikāli mainīta makroekonomiskās politikas struktūra: monetārā jeb procentu likmju politika kļuva centralizēta — to īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB) —, bet fiskālā jeb budžeta politika ir dalībvalstu pārziņā ar visām valstīm kopīgu deficīta slieksni un uzraudzību. Šāda uzbūve līdz šim ir nesusi pozitīvus rezultātus: monetārā politika lielākoties ir bijusi veiksmīga cenu stabilitātes nodrošināšanā un ir spējusi veicināt izaugsmi, kad ekonomika ir atplūdu ciklā. Salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm, pēdējo desmit gadu laikā eiro zonā ir būtiski uzlabojušies inflācijas rādītāji. Vidējā inflācija eiro zonā laika posmā kopš eiro ieviešanas bijusi ļoti tuvu Eiropas Centrālās bankas mērķim, kas ir tuvu, bet zemāk par 2%. Lai gan šā gada vasarā un rudenī inflācija ievērojami pārsniedza šo slieksni globālo naftas un pārtikas cenu kāpuma rezultātā, gada beigās tā jau atkal samazinās, novembrī sasniedzot 2,%. Valstu budžeta politika kopumā bijusi veiksmīga, un budžeta deficītu līmeņi krasi samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējiem cikliem. Arī budžeta politikas procikliskums jeb aizņemšanās izaugsmes laikā, kad būtu jāveido uzkrājumi, vairs nav tik izteikts, kāds tas bija līdz eiro ieviešanai. Lai gan ekonomikas izaugsmes temps eiro zonā nav krasi atšķirīgs no deviņdesmitajiem gadiem (ap 2%), nodarbinātības pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis ļoti nozīmīgs. Kopš 1999.gada eiro zonā ir radīts gandrīz 16 miljoni darbavietu. Bezdarba līmenis samazinājies no 9% līdz 7%, pat ja arvien straujāk samazinās darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaits. Diemžēl, nodarbinātības līmenim pieaugot, ražīgums eiro zonā pagaidām joprojām saglabājās zemāks nekā ASV, kas daļēji arī skaidro samērā zemo izaugsmi. Eiro neapšaubāmi ir arī prominenta globālā nozīme. Kopš Ekonomikas un monetārās savienības pirmajām dienām diskutēts par to, vai eiro spēs pārvērsties no reģionālas valūtas par starptautisku un vai tas varēs apstrīdēt ASV dolāra dominējošās pozīcijas starptautiskajos tirgos. Laiks parādīja, ka ļoti ātri eiro ir izcīnījis otrās svarīgākās pasaules valūtas vietu un turpina nostiprināt savas pozīcijas visās funkcijās, ko var pildīt starptautiski nozīmīgā valūta: finanšu tirgos, pasaules tirdzniecībā, privātās un valsts rezervēs, ārpus eiro zonas norēķinos. Eiro globālā loma ir neapšaubāms ieguvums eiro zonas ekonomikai, mazinot valūtas risku valdībām, uzņēmumiem, finanšu tirgiem un iedzīvotājiem.Eiro ļauj "burāt" arī krīzē Pasaules finanšu krīze ir nopietns tests eiro izturībai. Līdzšinējie notikumi rāda, ka izveidotā sistēma un konkrēti ECB ir apliecinājusi savu spēju rīkoties koordinēti un ātri sarežģītos apstākļos. Viena valūta spēj panākt to, ko nebūtu spējušas individuālas centrālās bankas ar dažādām valūtām. Nesen ECB veica virkni ārkārtas pasākumu naudas tirgus un starpbanku normālas funkcionēšanas nodrošināšanai. Ļoti īsā laikā — no oktobra sākuma līdz decembra sākumam — ECB veikusi rekordlielu pamatlikmes samazināšanu, lai palīdzētu eiro zonas valstu tautsaimniecībai. Bez šī vienotā atbalsta tagadējām eiro zonas dalībvalstīm klātos ievērojami grūtāk, neizslēdzot valūtu un banku krīzes un dziļāku ekonomikas kritumu. Ir aprēķināts — ja Īrija nebūtu eiro zonas dalībvalsts, tad jau šajā rudenī tās akciju tirgus vērtība būtu nokritusies par vēl 50%, procentu likmes pārsniegtu 10% līmeni un inflācija būtu jau divciparu skaitlis. Tā drošība, ko eiro sniedz tādām nelielām un atvērtām valstīm kā Īrija, ļauj tām iespēju samērā stabili un droši "burāt" nelabvēlīgajos laika apstākļos. Lai arī dalībvalstu valdībām bija un ir nepieciešams ātri pieņemt svarīgus lēmumus, tomēr tā nodrošina ļoti vērtīgu valūtas kursa un procentu likmju buferi šo valstu ekonomikai. Eiro sniegto stabilitāti aizvien vairāk novērtē tajās ES dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas eiro, kā arī valstis ārpus ES. Sabiedrības aptaujas liecina, ka arī tādas ES dalībvalstis kā Dānija un Zviedrija finanšu krīzes iespaidā maina savu attieksmi — mazinās skepse pret vienoto valūtu. Pašlaik jau 50% Dānijas iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, un, iespējams, ka tuvākajā nākotnē valdība rīkos vēl vienu referendumu par eiro ieviešanu. Atsevišķa valūta ir dārgi maksājusi Dānijas ekonomikai: laikā, kad ECB veica pamatlikmju pazemināšanu, Dānijas Nacionālā banka, cīnoties par nacionālas valūtas stabilitāti, bija spiesta savu pamatlikmi celt, tādējādi sadārdzinot aizņemšanos un kredītu saistības saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem un bremzējot tautsaimniecības attīstību. Pat Īslande, kas nav ES dalībvalsts un kuras valūta gandrīz sabruka neseno satricinājumu dēļ, pašlaik kā vienu no iespējām izejai no krīzes neizslēdz arī virzību uz Eiropas Savienību un eiro. Eiro zonas paplašināšanās nestāv uz vietas. Kā zināms, nākamā gada 1.janvārī Slovākija pēc veiksmīgām ekonomikas reformām kļūs par sešpadsmito eiro zonas dalībvalsti. Eiro zonas durvis nav aizslēgtas, bet tām valstīm, kas grib pievienoties un gūt eiro dotās priekšrocības, ir jābūt gatavām ne tikai formāli izpildīt inflācijas, budžeta un citus kritērijus, bet arī sakārtot savu valsts ekonomiku, veicot tādas pārmaiņas ekonomikā, kas audzē darba ražīgumu un nodrošina sabalansētas izaugsmes iespējas. Tad vienotās valūtas ieviešana tiešām nesīs labumu gan tai valstij, kas šo valūtu ieviesīs, gan pārējām eiro zonas dalībvalstīm. Arī Latvijai, mācoties no citu un savām kļūdām, jāpadara viss, lai eiro slieksnim varētu pārkāpt 2012.gadā.