"Vienotība" rosina grozīt Pilsonības likumu

gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību.Likumprojekta autori ierosina likumā noteikt, ka Latvijas pilsoņi ir "personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi".Patlaban Pilsonības likuma 2.panta 5.punkts nosaka, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir arī bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas.Likumprojekta autori rosina atzīt par Latvijas Republikas pilsoņiem bērnus, kuriem viņu dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, kā arī bērnus, kuriem viņu adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.Tiek rosināts jaunā redakcijā izteikt arī likuma 9.pantu par dubulto pilsonību, nosakot, ka personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, nevar izveidoties dubultā pilsonība, izņemot bērnus, kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu (ex lege), iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību).Dubultpilsonība arī varēs būt personām, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un kuras laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābjoties no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, un šo personu pēcnācēji, kā arī personas, kuras citas valsts pilsonību (pavalstniecību), pamatojoties uz likumu (ex lege), iegūst laulību rezultātā.Likumprojekta autori arī rosina no Pilsonības likuma 15. panta, kas reglamentē bērnu naturalizāciju, izslēgt trešo daļu, kura noteica, kā Latvijas pilsonību iegūst adoptētie bērni.Tiek rosināts arī mainīt Pilsonības likuma 24.pantu par Latvijas pilsonības atņemšanu, nosakot, ka Latvijas pilsonība tiek atņemta, ja persona ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.Likumprojekta autori arī rosina izslēgt no Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 1.punktu, kas nosaka, ka Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).