Vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā, vara nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā." Šķiet, Latvijā pašvaldība vēl joprojām asociējas ar "izpildkomiteju" — ar ieceltu, nevis ievēlētu varu. Veidojas situācija, kad "vietējā vara" — pašvaldība un "virsvaras" — valsts vara, tiesu vara un "ceturtā vara" jeb mediji — nostiprinās kā attālināti varas veidojumi. Turklāt vietējo varu virsvaras neciena un nerespektē.
Par ko tiesā Pierīgu
Masu mediji bieži apvaino un pat "notiesā" bez pierādījumiem pašvaldības un to deputātus. Publiski izteikties tiek aicināti agresīvi, opozīcijā esoši deputāti, kuri pašvaldības darbā īsti nepiedalās, radot priekšstatu, ka pašvaldība strādā slikti. Bieži žurnālisti jūtas kā varoņi, publiski pazemojot ilgus gadus strādājošus pašvaldību vadītājus.
Tā TV3 pārstāve nekautrējās filmēt pat pie tualetēm Siguldas domē, bet žurnāls Nedēļa vairākkārt aizvainojoši un neargumentēti vainojis Siguldas novada domi nelikumībās par gandrīz vai visiem būvniecības objektiem, kuri piecpadsmit gados tapuši vai sabiedriski apspriesti. Bet Sigulda tieši pēdējos gados kļuvusi skaistāka, par ko varēja pārliecināties pilsētas 800.gadadienas svētkos.
Pēdējās nedēļās sabiedrībai daudz stāstīts par nelikumībām ar būvatļaujām Ķekavā un jūtamas vispārējas alkas atlaist Ķekavas domi. Tomēr nekur nav gadījies lasīt analītiskāku vērtējumu, kāpēc Ķekavā jau ilgstoši deputāti savstarpēji nevar vienoties, kāpēc pašvaldības vadītāji bieži mainījušies, un kāpēc pašvaldībai ne vienmēr bijis pa spēkam vadīt sarežģīto un straujas attīstības procesu? Savulaik tie paši mediji ar sajūsmu stāstīja par Ķekavas industriālā parka būvniecību, bet nu ar neslēptu prieku tiek ziņots par iespējamo būvniecības apturēšanu un tiesu darbiem.
Vai vēlme tiesāt nav kļuvusi par vispārēju slimīgu pašapliecināšanos?! Un vai vajadzētu ievēlētu padomi tik vienkārši nomainīt ar valsts ieceltiem uzraugiem? Kā Ķekavas padome turpmāk tiks pārstāvēta Pašvaldību savienībā un Rīgas rajona padomē, kuru veido vēlēti pašvaldību vadītāji?
Mediji "notiesājuši" arī citas Rīgas rajona pašvaldības. Lūk, ko raksta maztirāžas laikraksts Rīgas Apriņķa Avīze par Baložu pašvaldību: "(..) šīs nav pirmās aizdomas par Baložu pilsētas domes negodprātīgu darbību, taču līdz šim nevienas nav apstiprinājušās (izcēlums mans — T.P.). Pēdējo reizi sabiedrības uzmanības centrā pašvaldība nonāca, iemainot zemi pret bumbu patvertni, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc pusgada atzina, ka lēmums ir likumīgs."
Tomēr žurnālists savos secinājumos iet vēl tālāk: "Nepamet sajūta, ka vairāk nekā 150 000 Rīgas rajona iedzīvotāju iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās balsojuši gandrīz tikai un vienīgi par noziedzīgiem prātiem. (..) Pierīgas iedzīvotāji, sāk šķist, dzīvo un strādā tikai tādēļ, lai viņu ieguldījums pašvaldību finansēs varētu tikt izlietots visnejēdzīgākajiem un krāpnieciskākajiem mērķiem." Vai nav tā kā par traku?
Sigulda un Gleznotājkalns
Nesen TV3 raidījums Bez tabu šausminājās par Siguldas domes rīcību konfliktā ar vienu no Gleznotājkalna mantiniekiem Āriju Ozoliņu, kura pārstāvis Gints Lazdiņš (sodīts par kriminālnozieguma veikšanu — koku izciršanu Gaujas nacionālajā parkā, pirms diviem gadiem presē aprakstītas viņa darbības ar nekustamajiem īpašumiem, par vairākām vēl šobrīd notiek tiesvedība) kategoriski no Siguldas domes pieprasa piešķirt Ā.Ozoliņa daļu no 64,94 ha zemes Lejas Klauku īpašuma Siguldā Gleznotājkalna piekājē. Par šo īpašumu 1991.gadā izdots Latvijas Vides komitejas lēmums, kurā noteikts, ka šī zeme kā GNP dabas teritorija nav atdodama mantiniekiem. Tomēr 2005.gadā Rīgas Apgabaltiesa lēma, ka īpašums jāatjauno, bet spriedums tika pārsūdzēts, jo pašvaldība juridiski to nevarēja izpildīt. Tagad tiesa, iespējams, saprotot nepareizo lēmumu, aicina panākt mierizlīgumu. Bet Lazdiņš, acīmredzot cerot uz kārtīgu starpniecības peļņu, turpina šantažēt Siguldas novada domi.
Ko aizstāv mediji?
Kāpēc mediji tiesā Siguldas domi, ja tā turas pie likuma un sargā unikālu dabas vietu? Varbūt atbilde meklējama G.Lazdiņa pirms diviem gadiem man kā Siguldas novada domes vadītājam atsūtītajā mobilā telefona īsziņā: "Labvakar, Gints Lazdiņš patraucēja, ja nav iespēja atrast samierinošu risinājumu, (..) tad cita ceļa, kā iesaistīt lielāko masu mediju daļu un griesties tiesā, es neredzu, bet šis jautājums var stipri ietekmēt jūsu tālāko karjeru (..)." Tā kā draudi. Un tiešām tiesa un mediji "iesaistās" pret vietējo varu! Diemžēl pašvaldību vadītāji bieži saskarsmē ar sabiedrību un medijiem nav pietiekami stipri un par maz skaidro pieņemtos lēmumus.
Tas ir koleģiāls lēmums
Pēdējos gados mediji stāstījuši par dažādiem tiesu procesiem pret pašvaldību vadītājiem, bet nekad nav tikusi atspoguļota prokuratūras un pat tiesas pavirša iedziļināšanās un neizpratne par pašvaldības un tās vadītāja kā viena no deputātiem darbību, atbildību un lemttiesībām.
Tā Rīgas Apgabaltiesa tiesa 2008.gada 5.februārī nolēma par vainīgu atzīt mani kā Siguldas novada domes priekšsēdētāju amatpersonas tīšā pienākumu nepildīšanā, parakstot domes lēmumu. 2002.gadā Siguldas domes sēdē vienbalsīgi tika pieņemts lēmums pārdot domei piederošās SIA Siguldas senleja 15 kapitāla daļas otram uzņēmuma partnerim, ievērojot tā pirmpirkuma tiesības.
Īpašumu veidoja tūristu bāzes Sigulda ēkas bez zemes, celtas 1958.gadā. Tiesa uzskatīja, ka pašvaldība noteikusi pārāk zemu cenu kapitāla daļām un savu notiesājošo lēmumu balstīja uz kādas firmas vērtējumu. Pirmās instances tiesā bija jūtams, ka tiesnese jauc pirkšanu ar pārdošanu. Savukārt otrās instances tiesā prokurors ar nicīgu sejas izteiksmi izteicās, ka sliktajam pilsētas vadītājam Puķītim, kurš nevar sakārtot privātīpašumā esošu graustu, nav vietas domē. Jācer, ka tomēr prokuroriem tiesiskā valstī netiks dotas tiesības iecelt vai atcelt domes deputātus kā Romas imperatoriem.
Patlaban pašvaldību vadītāju atbildība likuma priekšā ir lielāka nekā Valsts vai Ministru prezidentam. Likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 15.pants paredz domes priekšsēdētāja atbildību par koleģiāli pieņemta lēmuma parakstīšanu. Ne Ministru, ne Valsts prezidentam likums neparedz šādu atbildību.
Nupat veiktie grozījumi likumā vairs neparedzēs atbildību par koleģiāli pieņemtu lēmumu parakstīšanu. Cerams, ka tas būs solis tuvāk izpratnei par vēlētu, nevis ieceltu vietējo varu.