Viņa arī atkārtoti velta kritiku necaurspīdīgajam amatu kandidātu izvēles procesam, norādot, ka Hermans van Rompujs kā ES prezidents un Ketrina Eštone kā ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos izvēlēti ilgi pirms vakariņu celšanas politiķu galdā Briselē ceturtdienas vakarā, kad lēmums par viņu apstiprināšanu tika formāli pieņemts.
Kā norāda V.Vīķe-Freiberga, ir pagājis bezsejainās birokrātijas un pie īpašo viesu galdiem
pieņemto lēmumu laiks. "Eiropieši sagaida, ka to pārstāvji būs redzami
un runās ar viņiem. Mēs ceram redzēt jaunos līderus televīzijā,
skaidrojot, ko viņi dara visu ES dalībvalstu pilsoņu labā," komentārā raksta eksprezidente.
Viņa pauž cerību, ka desmit gadu laikā Eiropa runās vienā balsī par
svarīgākajiem jautājumiem, kopīgajām interesēm stājoties pāri valstu
individuālajām vajadzībām. Kā piemēru V.Vīķe-Freiberga min enerģētikas
politiku attiecībā uz enerģijas avotiem un gāzes un naftas piegādēm.
Tāpat viņa pieļauj, ka nākotnē ES prezidentu varētu ievēlēt paši iedzīvotāji. "Tas ir mērķis, uz kuru ir vērts tiekties, ja mēs vēlamies veicināt Eiropas pilsoņu uzticību."
Kā uzsver V.Vīķe-Freiberga, nav grūti komunicēt ar sabiedrību, īpaši ar pašreiz pieejamajām tehnoloģijām. Viņa pati bijusi pārsteigta par atsaucību viņas kandidatūrai, ko saņēmusi internetā. Pēc politiķes domām, tas liecina: ir kļūdaini apgalvot, ka eiropiešiem nerūp, kas tiek iecelts amatos.
"Mums jāturpina būt drosmīgiem. Eiropā nekad atkal nevar būt politiskā sistēma, kas tiek uzspiesta no augšas. Tāpat arī spēcīgākās valstis nedrīkst uzspiest savu gribu mazajām. Zināmā mērā jābūt vienlīdzībai, neatkarīgi no lieluma," komentārā vēsta eksprezidente. Viņapsrāt, nevar teikt, ka Eiropa ir gatava kļūt par federāciju, taču, iespējams, 50 gadu laikā tas notiks. "Taču tas nav kas tāds, ko var uzspiest. Ja tam ir jānotiek, tad lēnām un atvērti."