"Es uzskatu, ka mums vajadzētu atrast kādu mehānismu, kas nevis balstās uz algu pilnīgu iesaldēšanu vai necelšanu, bet gan kas balstās uz algas pielikuma pārcelšanu uz mazliet vēlāku laiku, ja vien tas ir iespējams. Proti, algas pieaugums neparādās uzreiz, bet gan ar kaut kādu nobīdi. Te var izmantot kādu līdzekļus uzkrājošu mehānismu," teica Vilks un paskaidroja, ka tā var būt uzkrājošā apdrošināšana, iemaksas pensiju trešajā līmenī vai arī dažādas lojalitātes programmas.
Ministrs atzina, ka tas būtu ideālais variants, ja būtu neliels algas pieaugums konkrētajā gadā, bet pārējais tiek pielikts pēc gada. Vilks arī piebilda, ka uzkrājošās sistēmas jau strādā lielajos uzņēmumos.
"Ja tas tiks komunicēts šādā veidā, tad tas strādās. Bet mēs jau arī zinām, ka Latvijā 90% ir mazie un vidējie uzņēmumu. Vai tur ir šādas caurredzamas lojalitātes programmas? Tur ir šaubas. Es esmu runājis ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Iesākumā gribam šādas iespējas tomēr izrunāt ar lielajiem uzņēmumiem, kur strādā simti vai tūkstoši darbinieku, lai mēs varam saprast, vai tas ir iespējams, vai nav," klāstīja ministrs un piebilda, ka šādas sarunas jau neoficiāli notiek.
Tāpat Vilks norādīja, ka vēlas iepazīties ar Slovēnijas pieredzei, kur uz gadu tika panākta līdzīga vienošanās, proti, vienošanos noslēdza visas nozares ar valdību un arodbiedrībām.
"Te ir konkrēts mērķis redzams, un, ja šāda vienošanās var palīdzēt mums to sasniegt, es domāju, ka sabiedrība to izprastu. Ja tas mērķis ir izplūdis vai mēs paši no tā baidāmies un nesaprotam, kas notiek, esam apjukuši, tad tas, protams, nestrādās. Tas ir komunikācijas jautājums. Es gan uzskatu, ka mums vismaz vajadzētu mēģināt par to padomāt. Tas būtu ļoti svarīgi," uzsvēra Vilks.