Lai gan jau vakar Vilks Briselē tikās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai sniegtu redzējumu par iecerētajām reformām, šodien viņš nevēlējās runāt par konkrētiem valdības plāniem, piemēram, attiecībā uz augstākās izglītības reformām, pret kurām jau iebildumus izteikusi "Vienotības" koalīcijas partnere - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Vilks uzsvēra, ka vēl ir nepieciešams rūpīgi visu izsvērt darba grupā, kā arī pieņemt lēmumus politiskajā līmenī. Tikai pēc tam būšot iespējams komentēt jau konkrētākas valdības ieceres.
Pēc Vilka sacītā, starptautiskie aizdevēji un arī Latvijas valdība ir vienisprātis, ka nepieciešamie konsolidācijas apjomi Latvijai jāveic ar strukturālo reformu palīdzību, sakārtojot jomas, kurās līdz šim bija vērojama neefektivitāte.
Vilks atkārtoti norādīja, ka par reformām nepieciešams runāt ne tik daudz kontekstā ar nepieciešamo budžeta konsolidāciju šā gada budžetā par 50 miljoniem latu, bet gan tāpēc, ka valdība, sākot darbu, apņēmās veikt reformas.
Tomēr attiecībā uz 50 miljonu latu konsolidāciju Latvijai daudz laika neesot, jo, vēlākais, marta sākumā ir jābūt pilnīgai skaidrībai par veicamajiem pasākumiem, kurus Vilks ir apņēmības pilns arī skaidrot sabiedrībai.
"Ja koalīcijā nebūs atbalsta reformām, tad Latvija apstāsies pie sasniegtā. Ja būs izpratne par reformu nepieciešamību gan koalīcijā, gan sabiedrībā, tad īsā laikā varam gaidīt kredītreitingu uzlabojumus, kas Latvijai palīdzēs ne vien atvērt durvis investīcijām, bet pārfinansēties arī tirgū," uzsvēra Vilks.
Vilks pauda bažas, ka gadījumā, ja ZZS iebildīs pret reformu veikšanu, tad Latvija nonāks situācijā, kad starptautiskā sabiedrība pieņems, ka esam noguruši no fiskālās konsolidācijas ceļa un nekādi uzlabojumi vairs nav gaidāmi, kas nozīmēs satraukumu finanšu tirgos un procentu likmju strauju kāpumu.
"50 miljonu latu konsolidācija ir pēdējais svarīgais budžeta konsolidācijas solis, kas mums ir jāizdara. Bez tā starptautiskajā tirgū būs neskaidrība par to, kādu attīstības ceļu iet Latvija, mazinot ekonomikas atkopšanās iespējas," skaidroja Vilks.
Taujāts, kā "Vienotība" pārliecinās partnerus par reformu nepieciešamību, Vilks atzina, ka tas nebūs viegls uzdevums, taču esot jāsaprot, ka citu alternatīvu nav vai arī tās ir ļoti izplūdušas.
"Neveicot reformas, riskējam ar valsts attīstību. Koalīcijas partneriem būtu jāuzdod jautājums, vai tiešām viņi ir gatavi atgriezties pie situācijas, kas starpbanku procentu likmes pieaug līdz 40%? Vai viņiem ir plāns, kā Latvija spēs pārfinansēt savu budžeta deficītu starptautiskajā tirgū, ja nesaņemsim akceptu no starptautiskajiem aizdevējiem un kredītreitingu aģentūras nepaaugstinās valsts reitingus?" kritisks bija Vilks, uzsverot, ka reformas ir nepieciešamas stabilitātes dēļ.
Turklāt pašreizējā situācijā Latvijā neesot tādu jomu, kur valdība varētu pateikt "nē" uzlabojumiem, tāpēc jāvērtē katra iespēja padarīt valsts tēriņus efektīvākus.
Kā ziņots, Vilks vakar piedalījās Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) sanāksmē Briselē, kur Latvija pārliecinājusi, ka turpinās sadarbību ar aizdevējiem un ka aizdevuma programma tiks ievērota.
Aizdevējiem ir zināmas bažas par 2012.gadu, tāpēc tie vēlas, lai vairāk tiktu paveikts 2011.gadā, atzina finanšu ministrs, piebilstot, ka Latvijas valdība grib budžeta grozījumus un iespējamās korekcijas saistīt ar strukturālajām reformām. Šo aspektu aizdevēji esot izpratuši.
Vilks sanāksmē informējis par reformām, kurās Latvija gribētu redzēt pozitīvu izrāvienu, proti, pelēkās ekonomikas samazināšanā, kur ir daudz izdarīts un jāsāk dzīvē īstenot izstrādātais plāns, ar kadastrālajām vērtībām saistītās jomās, ar valsts kapitāla sabiedrību labāku pārvaldīšanu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītās jomās, kā arī augstākās izglītības un veselības nozarēs.