"Mēs domāsim par optimālāko modeli un struktūru, lai biroja darbs uzlabotos, tai skaitā uzlabotos darbs reģionos, jo kā zināms viena no valdības prioritātēm ir cīņa ar kontrabandu uz robežas, bez tam ir jāpanāk rezultāts lietās, ko saņemam no Valsts kontroles vai izmeklējot iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus," sacīja KNAB vadītājs.
Uzsvars reformā tiks likts uz KNAB darbības aktivizēšanu reģionos. Plānots, ka tiks pārstrukturizētas esošās biroja nodaļas, jo, ja likumā ir runāts par teritoriālajām nodaļām, tad virzienam ir jābūt tādam, ka korupcijas apkarošanai jābūt efektīvākai arī reģionos. Līdz ar to jāsecina, ka uz doto brīdi netiek realizēta likumā noteiktā KNAB struktūra.
Strukturālā reforma jau ir veikta, piemēram, policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, kur ir izveidotas reģionālās pārvaldes, un Vilnītis uzskata, ka arī citām tiesībsargājošām iestādēm ir jāseko šādam struktūras pārkārtošanas modelim ievērojot valstī realizēto teritoriāli administratīvo reformu.
Protams, realizējot reformu, esot jārēķinās ar biroja budžetu nākotnē, taču šajā gadījumā vairāk runa ir par informācijas vākšanu. Birojs analizētu, kurās pašvaldībās un valsts uzņēmumos ir lielākie korupcijas riski, kur ir problēmas ar iepirkumiem un valsts vai pašvaldību mantas iznomāšanu.
Sākotnēji darbinieki atradīšoties Rīgā, taču nepieciešamības gadījumā dosies veikt savus pienākumus uz reģioniem, kaut, protams, labi būtu, ja viņi atrastos reģionu centros.
"Paskatīsimies, kā darbosies uz doto brīdi pagaidu variantā izveidotā reģionālā grupa un tad pēc tās rezultātiem izsecināsim vai ir nepieciešama patstāvīga atrašanās ārpus Rīgas," minēja Vilnītis. Darbinieku skaits, kas katram reģionam nepieciešams, būs atkarīgs no tā, kāds būs nākotnē KNAB budžets.
Patreizējā situācijā reģionos un bieži arī Rīgā KNAB izmeklēšanā iet no gadījuma uz gadījuma. "Tā nav normāla situācija, ja piemēram, Rēzeknē vai Daugavpilī, vai Alūksnē nemaz nezina, ka ir tāds KNAB," viņš piebilda. Termiņš, kad jāpabeidz reforma precīzi nav nolikts, bet KNAB šī gada plānā ir paredzēts, ka birojs izstrādājot reformas koncepcijas.
Vilnītis uzskata, ka, realizējot reformu, jābūt pieejai korupcijas apkarošanai ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā. Abi šie sektori veidojot vienotu veselu, pie tam korupcijas riski privātajā sektorā rada apdraudējumu valsts interesēm. Ja netiek novērsta prettiesiska labuma pieņemšana privātajā sektorā, tad valstij netiek samaksāti nodokļi.
Lai arī reformas bieži vien nes sev līdzi arī darbinieku atlaišanas, Vilnītis norāda, ka atlaists neviens bez pamatojuma netikšot. "Tiem, kas grib strādāt, par to nebūtu jāuztraucas," viņš sacīja. Arī šajā laikā kopš vada KNAB, Vilnītis uzsver, ka ne pret vienu padoto neesot vērsies represīvi un nav lūdzis izvērtēt darbinieka rīcību nepamatoti. Rīcības izvērtēšana ir notikusi tikai tajos gadījumos, kad nav pildīti uzdevumi vai pienākumi, un tā notiks arī nākotnē.
KNAB priekšnieks veltīja arī nelielu kritiku saviem padotajiem, jo viņam šķiet, ka birojs varētu strādāt daudz intensīvāk, ar lielāku atdevi un labākiem rezultātiem. Atsevišķi darbinieki nevēloties kaut ko mainīt un paliek pie ierastā darba stila, tiem novērojams arī motivācijas trūkums uz augstāku mērķu sasniegšanu.
Vaicāts, vai viņš līdzīgi kā citu iestāžu vadītāji taupības apstākļos neplāno samazināt savu vietnieku skaitu atbildēja, kas tas esot jāvērtē, taču viņš pieļaujot, ka nākotnē varētu atteikties no diviem un atstāt tikai vienu vietnieku. Patlaban KNAB priekšniekam ir divi vietnieki - vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe un vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks. Abi jau ilgus gadus ieņem šos amatus.
"Taču kā jau minēju, tas jāvērtē gan budžeta kontekstā, gan no struktūras, gan efektīvākas vadības viedokļa, jo birojā plānota reforma, kas balstīsies uz biroja aktivizēšanos reģionos," sacīja Vilnītis.
Lēmums par atteikšanos no viena vietnieka, varētu tikt pieņemts kopējās lietas labā, jo iestādēs ar līdzīgu darbinieku skaitu ir viens vietnieks, kurš aizvieto priekšnieku viņa prombūtnē.
Iespējamais lēmums par atteikšanos no viena vietnieka nozīmē arī to, ka viens no viņiem var tikt pārcelts citā amatā KNAB. Tāpat Vilnītis pieļauj, ka viens no vietniekiem var pāriet strādāt uz citu tiesībsargājošo iestādi vai, piemēram, doties izmēģināt spēkus politikā.
"Tas, ka uz 147 darbiniekiem ir divi vietnieki, protams, ir apsverams jautājums. Katrā ziņā birojā nav nepieciešama pienākumu vai vadības funkciju dublēšanās, jo, ja to priekšnieku ir daudz, tad no tā īsti jēgas nav," viņš norādīja.
Runājot par šo jautājumu, KNAB priekšnieks arī norādīja, ka viņš pats pieļauj iespēju, ka var pāriet strādāt kaut kur citur. Galvenais arguments tam būtu iespējamā algas samazināšana.
"Tādu iespēju es arī tiešām neizslēdzu, jo alga man paliek arvien mazāka. Ja bija 2500 latu, tad tagad ir noslīdējusi līdz 1715 latiem. Sākotnēji rēķinājos ar vienu atalgojumu, bet pašlaik jau viņš ir savādāks. Es gan saprotu reālo situāciju valstī un būtu negodīgo gausties par šādu algu, jo atalgojuma samazināšanu pieredzējuši visi KNAB darbinieki," atzina Vilnītis.
Tajā pašā laikā, ja atalgojums nākotnē būs vēl mazāks un tas sāks ietekmēt viņa finansiālās saistības, nav izslēgts, ka viņš varētu meklēt darbu citur.
"Mājokļa iegādei ņēmu kredītu, jo man nebija brīvu līdzekļu, lai savādākā veidā iegādātos sev mājokli. Nezinu citu veidu, kā godīgi strādājot valsts darbā, varētu piesaistīt finanšu resursus," nobeigumā norādīja KNAB priekšnieks.