20 gadu laikā, kopš tiek veidots šīs indekss, Latvija ir pakāpusies par 71 pozīciju.
Abām pārējām Baltijas valstīm ir nedaudz labākas pozīcijas šajā indeksā: Igaunija atzīta par 34.dzīvošanai piemērotāko valsti (pērn 40.vieta), bet Lietuva, salīdzinot ar pērno gadu, pakāpusies par divām vietām un šogad atzīta par 44.labāko.
Norvēģija kopš 2001.gada pirmo vietu sarakstā ieņēmusi astoņas reizes. Otrajā vietā aiz Norvēģijas indeksā atrodas Austrālija, kam seko Jaunzēlande, ASV, un Īrija. Saraksta noslēgumā atrodas virkne Āfrikas valstu, indeksu noslēdzot Zimbabvei. Otrajā vietā no beigām ir Kongo Demokrātiskā Republika, kurai seko Nigērija, Burundi un Mozambika.
Aprēķinot tautas attīstības indeksu, ņem vērā iedzīvotāju mūža ilgumu un veselīgumu, izglītību un dzīves līmeni. Tautas attīstības indeksā iekļauti paredzamā mūža ilguma, mācību iestāžu apmeklētāju īpatsvara, lasīt un rakstīt prasmes, kā arī ienākumu rādītāji.
Latvijai vislabākais rezultāts indeksa aprēķināšanā izmantotajos rādītājos ir pieaugušo lasīt un rakstīt prasmes ziņā, kas Latvijā ir 99,8 procenti. Paredzamais dzīves ilgums ir 73 gadi (Lietuvā un Igaunijā tas ir attiecīgi 72,1 un 73,7 gadi).
Vidēji Latvijas iedzīvotāji izglītojoties pavada 10,4 savas dzīves gadus, bet nacionālais ienākums ir 12 944 ASV dolāri (6433 lati) uz vienu iedzīvotāju gadā.
Indeksa veidotāji katrā valstī ir aprēķinājuši daudzdimensiju nabadzības indeksu, kurā apkopoti dati par mājsaimniecībām, kurām nav pieejas veselības aprūpei, izglītībai un ir slikti dzīves apstākļi, piemēram, nav elektrības. Latvijai šis rādītājs ir 0,001, bet ir novērtēts, ka 13% iedzīvotāju ir risks sasniegt šo daudzdimensiju nabadzības slieksni.
Latvijā vispārīgās apmierinātības indekss ir 5,4 (0 - neapmierinātība, 10 - pilnīga apmierinātība). 79% ir apmierināti ar savu darbu, 63% - ar savu veselību, bet ar dzīves līmeni apmierināti ir tikai 33% iedzīvotāju.