Tā 14.jūlijā Madonas rajona Cesvaines lauku teritorijā dega saimniecības ēka 144 kvadrātmetru platībā, 12.jūlijā — Rīgas rajona Olaines pagastā nodega pirts 40 kvadrātmetru platībā, 8.jūlijā Talsu rajona Ģibuļu pagastā nodega saimniecības ēka 90 kvadrātmetru platībā, savukārt Tukuma rajona Jaunpils pagastā zibens bija iespēris kokā.
Jūlijā Limbažu rajonā reģistrēti četri ugunsgrēki, kuru iemesls visticamāk bija zibens spēriens. Divreiz bija iesperts kokos — Vidrižu Klokās un Lēdurgas Jaunlodē, divreiz arī ēkās — nodega 300 kvadrātmetru lielā Rijnieku kūts Katvaru pagastā un saimniecības ēka 120 kvadrātmetru platībā Lēdurgas Skaistkalnos. Šogad arī Rīgas rajonā reģistrēti četri zibens izraisīti ugunsgrēki, divi — Cēsu rajonā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2007.gadā ir reģistrējis 48 ugunsgrēkus, kuru iemesls bija zibens, 2006.gadā reģistrēti 24 šāda veida ugunsgrēki, 2005.gadā – 19, bet 2004.gadā – 33 ugunsgrēki.
Atbilstoši Latvijas hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, visbiežāk pērkona negaisi, tātad arī zibeņi, Latvijā plosās austrumos, Latgales līdzenumu daļā, arī Vidzemes augstienes rietumu daļā. Vismazāk šādi laika apstākļi vērojami Latvijas ziemeļrietumos, Ventspils rajonā.
Zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka visbiežāk zibens, kas ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās, kuras laikā strāvas stiprums var sasniegt 100 000 ampēru un strāvas spriegums — vairākus miljonus voltu, apdraud no zemes augstākos objektus – kokus, elektrības stabus, TV antenas. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no zibens, jau XVIII gadsimtā krievu zinātnieks M.Lomonosovs ieteica drošu paņēmienu cīņai pret zibeni — zibensnovedēju.
Aizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļuvusi aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo elektrotehnikas klātbūtni ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.
Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai.