Zalāns. Viņš jau ir aicinājis valdību no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirt 5,4 miljonus latu likumā paredzēto 200 000 latu vienreizējas dotācijas izmaksai 28 novados iekļauto pašvaldību infrastruktūras attīstībai. Valdība šo priekšlikumu varētu skatīt reizē ar citām izmaiņām budžetā.
Pašvaldību ministrs Saeimas komisijas sēdē pieļāva, ka valdībā viņa ierosinājumam varētu arī nebūt vairākuma atbalsta, kā arī atgādināja par investīciju apjoma un autoceļos paredzēto ieguldījumu samazinājumu. "To visu var kompensēt ar Eiropas naudu," sacīja E.Zalāns. Viņaprāt, ir nepieciešama kompleksa pieeja pašvaldību attīstības stimulēšanai, koncentrējot šim mērķim ES fondos pieejamo finansējumu, kas esot 308 miljoni latu — šīs naudas izlietošana vēl nav sākta, tāpēc iespējama programmu pārskatīšana. Šo līdzekļu pārstrukturēšanas rezultātā varētu veikt ieguldījumus pašvaldību infrastruktūras sakārtošanā, uzņēmējdarbības attīstībā, publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, energoefektivitātei un citiem pasākumiem.
Komisijas deputāti norādīja ministram arī uz viņu rīcībā esošo informāciju, ka valsts pārvaldes izmaksu samazināšana notiekot pārsvarā uz reģionu iestāžu rēķina, ko minēja Staņislavs Šķesters (ZZS). Pašvaldību savienības kongresā pagājušajā ceturtdienā uz to norādīja savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kura rīcībā nebija konkrētas informācijas. Pašvaldību ministrs E.Zalāns valdības sēdē protokollēmumā aicinājis ierakstīt, ka visām ministrijām vajadzētu norādīt, cik lielu valsts pārvaldes izdevumu samazinājumu tās plāno Rīgā un kādu reģionos. Komisijas deputāti gatavojas lūgt Finanšu ministriju iepazīstināt ar šīs informācijas apkopojumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) uzskata, ka darba vietu samazināšana reģonos var kļūt par lielu problēmu.