"Šis projekts atrodas miršanas stadijā," viņš izteicās un informēja, ka projektā ieguldīti četri miljoni latu, taču joprojām nav panākta e-paraksta plaša lietošana. "Es domāju, ka ir jāatzīst kļūdas un jāveido sistēma, kāda tā ir kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Nevajag ieguldīt naudu vecās sistēmas uzturēšanā, jo tā vairs nestrādā," teica Zalāns, vēsta BNS.
Bijusī e-lietu ministre Ina Gudele ir kritiska pret E. Zalāna izteikumiem. Viņa gan atzīst, ka e-paraksts šobrīd nestrādā ideāli, taču tas ir pilnveidojams projekts, nevis izgāzies. Viņasprāt, valsts institūcijas nav ieinteresētas e-paraksta attīstībā un priecājas, ka līdz ar e-lietu sekretariāta likvidēšanu tās var nedomāt par ērtāku un mūsdienīgāku iedzīvotāju apkalpošanu. "E-paraksts strādā. Ir vienkārši nepieciešams attīstīt elektronisko pakalpojumu piedāvājumu, tad arī parakstu aktīvāk izmantos," uzsver I. Gudele.
E. Zalānu viņa uzskata par bezatbildību ministru, jo e-paraksta ieviešana optimizētu valsts pārvaldes darbību un samazinātu administratīvos resursus. "Varu pilnīgi apgalvot, ka Zalāna kungs nav iepazinies ar e-paraksta projektu," vērtējot ministra izteikumus, ir pārliecināta I. Gudele. Viņa norāda, ka ir iestādes, kas plaši integrējušas e-parakstu savās sistēmās, piemēram, Rīgas Dome, Ceļu satiksmes drošības direkcija, kā arī atsevišķas bankas. Tajā pašā laikā nokārtot vīzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē kādai paziņai I. Gudelei bijušas "tīrākās šausmas" un tas pierādot, ka e-paraksta attīstībai valsts pārvaldē nav pievērsta nekāda uzmanība.
Ziņojumā valdībai ministrija atgādina, ka līdz šim autentifikācija VIS notiek, administratoriem izmantojot lietotājvārdus un paroles, bet tas nenodrošina iespēju noteikt lietotāja identitāti gadījumā, ja nepieciešams noteikt personu, kura veikusi datu ievadīšanu vai aktualizēšanu VIS. Šobrīd vienīgais mehānisms, kas nodrošina gan autentifikācijas, gan identifikācijas funkcijas ir droša e-paraksta viedkarte, kas pieejama kopš 2006.gada un formāli šobrīd nav šķēršļu tā izmantošanai autentifikācijai VIS.
Tomēr droša e-paraksta viedkartes ieviešanai nepieciešams izstrādāt autentifikācijas moduli. Šāda moduļa izstrāde prasa papildus finanšu līdzekļus, kas nav kā prioritāri paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu programmās.
Tāpat ministrija norāda, ka pirmās droša e-paraksta viedkartes centralizētā publiskā iepirkuma ietvaros valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem tika izsniegtas 2006.gadā un to derīgumu termiņš jau ir beidzies. 2009.gadā derīguma termiņš beigsies 47% no visām publiskā iepirkuma ietvaros iegādātajām droša e-paraksta viedkartēm, bet 2010.gadā – pārējām viedkartēm. Ņemot vērā, ka jauns centralizētais publiskais iepirkums e-paraksta viedkaršu iegādei nav plānots, paredzams, ka tuvākajos gados droša e-paraksta viedkaršu turētāju loks valsts un pašvaldību darbinieku vidū sašaurināsies.
Līdz ar to valsts pārvaldes iestādēm e-paraksta viedkaršu iegāde būtu jāveic no savas iestādes budžeta līdzekļiem, kas esošajā ekonomiskajā situācijā daudzām iestādēm būtu apgrūtinājums un radītu papildus finansiālo slodzi.
Tā vietā ministrija izskata iespēju ieviest Eiropas Savienības drošības standartiem atbilstošas elektroniskās identifikācijas kartes, kurās būtu ietverts arī e-paraksts. Plānots, ka pirmās kartes varētu izsniegt 2010.gada otrajā pusē.
(papildināta ar 3. un 4. rindkopu)