Zalāns aģentūrai BNS norādīja, ka tādējādi tā neesot ministrijas atbildība, ka Ādažu novada pašvaldība nonākusi līdz bankrotam.
"No maniem ierēdņiem nenāca nekādi signāli," apgalvoja bijušais ministrs.
Zalāns sacīja, ka par finanšu problēmām Ādažu novadā vajadzējis ziņot Finanšu ministrijai, jo pašreizējā kārtība paredz, ka domes lēmumus, kas skar finanses, uzrauga tieši šī ministrija. Zalāns gan uzskata, ka šī kārtība nav pareiza.
"Mēs pašvaldību lietu ministrijā jau skatāmies tikai arhīva dokumentus, lēmumus, bet, ja klāt nav skaitļu, tā saikne nav redzama. Ja Finanšu ministrija nav uzķērusi, arī mēs par to neuzzinām," paskaidroja Zalāns.
Uz jautājumu, kāpēc viņš nav mainījis esošo kārtību, ja uzskata to par nepareizu, viņš atbildēja, ka šīs ieceres nav tālāk virzījušās, kad finanšu ministra amatā Ati Slakteri (Tautas partija) nomainīja Einars Repše (Jaunais laiks).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu Zalāns ieņēma laikā no 2007.gada līdz pat 2010.gada martam.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis vēsta, ka pirmo reizi trauksme par finanšu situāciju Ādažu novadā celta 2009.gada otrajā pusē. Ministrija problēmas varot konstatēt tikai pēc pašvaldības iesniegtajiem pārskatiem. Pēc viņa teiktā, domnieku lēmums pasūtīt ēkas būvi par deviņiem miljoniem latu pārskatā neesot parādījies. Tas atklāts pēc tam, bet sākotnēji konstatēti nodokļu parādi un lielās piemaksas darbiniekiem. "Mūsu lūgumu un ieteikumi tika ignorēti," uzsvēra Jarockis.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis trešdien paziņoja, ka atstādina no amata Ādažu novada mēru Normundu Breidaku par ilgstošiem likumpārkāpumiem un nelikumīgu rīcību ar pašvaldības finansēm un mantu, kādēļ savulaik bagātākā pašvaldība tagad ir novesta līdz bankrotam.
Materiālus par Breidaka pārkāpumiem nodos prokuratūrai, lai izvērtētu arī citu lēmumu pieņēmēju un deputātu atbildību.