“Septiņdesmit piecās pašvaldībās plānojums nav apstiprināts. Bija simt divdesmit. Aizsūtījām vēstules, saņēmām atbildes. Izskatās, ka sešās pašvaldības teritorijas plānošanas process vispār nav uzsākts,” stāsta ministrs. Tomēr pagaidām nekādi radikāli soļi, kā tas bija Ķekavas pagasta padomes gadījumā, sperti netiks. Kā zināms, Ķekavas pagasta padomi Saeima atlaida pagājušo ceturtdien. Lielākie tās pārkāpumi ir nelikumīga būvatļauju izsniegšana.
“Es negribu tieši atbildēt uz šo jautājumu [kuru pašvaldību varētu atlaist nākamo]. Tāpēc ka – ja es gribētu iet formālu, likumīgu ceļu, tad man šo pašvaldību priekšsēdētāji būtu jāatlaiž,” sacīja E.Zalāns. Runa esot par desmitiem gadījumu. “Tomēr tas nav normāli. Vai ne? Turklāt, ja izšķiras par šādu soli, tad ir cerība, ka būtiski uzlabosies situācija. Te – kas notiek? Es priekšsēdētāju atceļu no amata, bet viņš, visdrīzāk, tiks iecelts par vietnieku. Un pēc būtības turpinās vadīt pašvaldību. Es varu noņemt pašvaldības vadītāju, bet nav nekādas garantijas, ka teritorijas plānojums būs. Savukārt – noņemt septiņdesmit pašvaldības? Kaut kas tāds Latvijas vēsturē...”, intervijā saka ministrs Zalāns.
Pašvaldību lietu ministrs šo situāciju izskaidro, ka “vieni ir tie, kuri neko neplāno tāpēc, ka uzskata sevi par švakiem. Kā paši raksta – nav attīstības, nav jēgas, te tāpat nekas nenotiek... Tā ir bezatbildīga pozīcija. Ir otri. Blakus Rīgai. Tas pats Lapmežciems. Tiem arī nav plānojuma. Bet attīstība, spiediens no tiem, kas grib būvēt, ir diezgan nopietni. Šajā gadījumā tā ir vai nu nekompetence, vai apzināta situācijas turēšana bez plānojuma, jo tā ir izdevīgāk”.
E.Zalāns stāsta, ka no Lapmežciema pieprasīts paskaidrojums, jo tur esot divdesmit viena strīdīga epizode.