LZP domes loceklis Ingmārs Līdaka pavēstīja, ka domē par Grigules izslēgšanu balsoja 18 deputātu, tostarp Līdaka, bet valdes lēmumu neatbalstīja desmit biedru.
Līdaka norādīja, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju Grigule 10.Saeimas priekšvēlēšanu laikā pretlikumīgi piesaistījusi līdzekļus no juridiskas personas, lai gan likums to atļauj darīt tikai no fiziskām personām. Konkrētu firmu Līdaka gan neatcerējās. Grigule savas priekšvēlēšanu aktivitātes arī neesot saskaņojusi ar kampaņas vadību.
Grigules pieļauto nelikumību dēļ Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un tajā ietilpstošajai LZP tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai 95 015 latu apmērā.
"Cilvēks uz savu galvu veic priekšvēlēšanu aktivitātes un turklāt nelikumīgi, tas nav pieļaujams, jo tagad partiju finanses ir zem mikroskopa," uzsvēra Līdaka.
Tāpat viņš Grigules izslēgšanu no partijas atbalstījis, jo "viņa pilnīgi atsevišķi no partijas spēlējās ar prezidenta kandidātiem un tas bija aizskaroši". Līdaka apliecināja, ka jau pirms LZP tikšanās ar Valdi Zatleru Grigule esot zinājusi, ka ZZS būs cits prezidenta amata kandidāts.
"Pilieni viens pēc otra krājas, kamēr rodas neapmierinātība un saspīlētas attiecības," vērtēja Līdaka.
LZP līderis arī uzsvēra, ka šis ir pirmais gadījums partijas pastāvēšanas laikā, kad rodas jautājums par biedra izslēgšanu. Domes sēdē esot arī izskanējis salīdzinājums ar nātrija turēšanu kabatā vai rokā, un pienāk brīdis, kad tas uzliesmo.
Viņš uzskata, ka Grigulei kā aktīvai un enerģiskai politiķei LZP ir pārāk maza un viņai vajadzīga liela partija ar lielu varu.
"Šī nav viņai īstā partija, mēs esam pārāk mazi un ar mazām ambīcijām," atzina Līdaka. "Viņas enerģija ir apskaužama, gan jau veiksies. Zaļajā partijā ir pierasts pie komandas darba, viņai šī komanda ir krietni par lēnu."
Uz jautājumu, kurš politiskais spēks būtu piemērotāks Grigulei, Līdaka atbildēja, ka ZZS ir vairāki neatkarīgi politiķi, piemēram, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Jānis Klaužs. Viņaprāt, no ZZS būs atbalsts Grigules startam Saeimas ārkārtas vēlēšanās, taču par to lems valde. Līdaka arī saskata Grigules potenciālu Eiropas Parlamentā.
Līdz ar Grigules izslēgšanu no partijas viņa zaudējusi vietu LZP valdē un domē. Lai gan valdes locekļus ievēlē kongresā, LZP juristi esot paskaidrojuši, ka izslēgšanas procedūra ir izieta un problēmām ar lēmuma pārsūdzēšanu nevajadzētu būt.
Ar Griguli nav izdevies sazināties.
Domē ir aptuveni 40 cilvēku – Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāji, valdes locekļi, Saeimas deputāti, pašvaldību deputāti, kā arī nodaļu vadītāji visā Latvijā. Arī Grigule ir domes locekle.
Jau ziņots, ka 1.jūnijā sākumā LZP valde nolēma no partijas izslēgt Griguli. Kā iemeslus Grigules izslēgšanai partijas valde minēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sodu par nelikumībām 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā dēļ ZZS un tajā ietilpstošajai LZP tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai 95 015 latu apmērā.
Grigule esot arī pārkāpusi LZP statūtus, paužot viedokli par valdes lēmumiem, pirms valdes sēde ir notikusi, turklāt lēmums pēc valdes sēdes bijis atšķirīgs no Grigules iepriekš paustā.
Tostarp LZP pārmet Grigulei publisku viedokļa paušanu, kas ir pretrunā ar LZP programmu un Saeimas balsojumu pret KNAB kratīšanu deputāta Ainara Šlesera (Par labu Latviju) dzīvesvietās, kas "cēlis neslavu Latvijas Zaļajai partijai visas valsts mērogā un kā dēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosinājis Saeimas atlaišanu".
Viņa šo lēmumu pārsūdzēja, vēršoties partijas domē.
Grigule plašāku atpazīstamību ieguva Valsts prezidenta vēlēšanu laikā, jo bija viena no Andra Bērziņa (Zaļo un zemnieku savienība) izvirzītājām.