“Ekonomiskās krīzes cēloņus Valsts prezidents tieši saista arī ar Tautas partijas atbildību — pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija šīs partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds. Līdz ar to Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei. Valsts prezidents norāda, ka ekonomisko jautājumu risināšana ir valdības un atbildīgo ministru kompetencē, tāpēc Valsts prezidents sagaida no valdības un ministriem, pirmkārt no finanšu ministra, konkrētu rīcības plānu, tai skaitā valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un tēriņu samazināšanai,” teica M.Celmiņa.
Valsts prezidents aicina TP un ZZS aktīvi strādāt pie Satversmes pilnveidošana attiecībā uz parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kas nepieciešams, lai visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas savu tālāko darbību šajā situācijā varētu koncentrēt uz ekonomisku jautājumu risināšanu.
Jau ziņojām, ka gan TP, gan ZZS aicināja prezidentu vairāk domāt par ekonomisko situāciju, nevis Satversmes grozījumiem. Uz deputātu gauso darbību prezidents atkal publiski norādīja 18.novembra svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa.