Šis V. Zatlera rosinājums jau izpelnījies LR un LTV vadītāju, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) kritiku, turklāt E. Kots jau norādījis, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc pastāv iespēja, ka LTV varētu atbildēt, boikotējot politiķus.
I.Rassa norāda, ka jautājumu par sabiedrisko mediju finansējumu regulē pilnīgi cits šī paša likuma pants, nevis tas, ko rosina mainīt V. Zatlers. Viņa ieskatā problēma slēpjas likuma pantā, kas nosaka sabiedrisko mediju finansiālā nodrošinājuma avotus. «Tieši šī ir problēmas būtība, par kuru būtu nopietni jādiskutē,» norāda I. Rassa. Taču jautājumu par LTV un LR finansējumu nevarot atrisināt uz sabiedriskā pasūtījuma izpildes kvalitātes rēķina. «Tā ir gadiem ilga diskusija, kurā politiķiem trūcis uzņēmības pieņemt lēmumu, lai šo situāciju atrisinātu. Savukārt par elektronisko mediju darbības uzraudzību atbildīgajai institūcijai – NRTP ir trūcis vēlmes un uzstājības panākt šī jautājuma nonākšanu politiķu darba kārtībā,» norādīts Valsts prezidenta kancelejas šodien izsūtītajā paziņojumā medijiem.
Valsts prezidenta piedāvātajā priekšlikumā uz sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi konkursa kārtībā varēs pretendēt arī sabiedriskie mediji, tomēr jautājums par to, kuram medijam nodot sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildi, ir mazāk svarīgs par jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildes un satura kvalitāti un tā atbildību sabiedrības interesēm, uzsver prezidenta kancelejā.
Medijiem izplatītajā paziņojumā arī norādīts uz NRTP nekonsekvenci. Tagad tā asi iebilst pret V.Zatlera priekšlikumu, taču iepriekš elektronisko mediju attīstības koncepcijā norādījusi, ka ir ne tikai vēlama, bet arī "visādi atbalstāma" komercmediju iesaistīšana sabiedrisko mediju uzdevumu īstenošanā.