Par to viņš pavēstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, uz kuru Ē.Kalnmeiers otrdien bija uzaicināts.
Kā vēsta aģentūra LETA, ģenerālprokurors uzskata, ka nepieciešams optimizēt darbu šajā lietā un piesaistīt papildus spēkus, jo pagājis jau ilgs laiks kopš šīs lietas izmeklēšanas sākuma.
Pirms komisijas sēdes Ē.Kalnmeiers medijiem atzina - ja kādās daļās nav iespējams atrast pierādījumus, tad ierosinātās pārbaudes esot jāizbeidz. Ē.Kalnmeiers atzina, ka materiālu apjoms šajā lietā ir milzīgs.
Ģenerālprokurors Ventspils uzņēmumu lietu komisijā minēja starp Top3 lietām, kuras pēc sarežģītības pakāpes patlaban izmeklē prokuratūra. Starp trīs lietām ir arī tā dēvētā Parex lieta, kas vienā daļā gan jau ir izbeigta. Trešā topa lieta esot «digitālā lieta Nr.2», informē LETA.
Zaļai zemnieks Bresis inventarizācijas solījumos neklausās
Nav runas, ka izmeklēšanu varētu pārtraukt, bet darīt to tempā, par
ģenerālprokurora nolūkiem izsakās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP). Viņš
sapratis, ka “inventarizēt” nozīmē izvērtēt lietas izmeklēšanas
virzienus, atmetot “neperspektīvās epizodes, kas ne pie kā nenovedīs”.
Tā ir normāla, profesionāla pieeja, vērtēja Saeimas komisijas vadītājs,
kurš uzsver, ka deputāti nevar iejaukties tiesu varā un viņiem
Ē.Kalnmeieram nav jādod savs vērtējums par “inventarizāciju”. Komisija
ģenerālprokuroru tikai uzklausījusi.
“Nav runas par to, ka Kalnmeiers kaut ko gribētu noslēpt. Tā ir
profesionāla pieeja lietas izskatīšanai pēc būtības. Ar to panāks, ka
lietu pabeigs izskatīt ātrāk,” saka J.Dalbiņš.
Komisijas loceklis Vilnis Edvīns Bresis (ZZS) komentē īsi: “Nemaz neklausījos! Mani interesē pilnīgi citas lietas!” Jāatgādina, ka zaļais zemnieks E.Bresis savulaik parlamentā rosināja grozījumus likumā par naudas atmazgāšanas novēršanu, kā dēļ tie mainīja jēgu un būtību. Plašāk šis priekšlikums pazīstams ar mutatis mutandis jēdzienu.
Viņu komisijas sēdē interesēja Ē.Kalnmeiera atbilde uz jautājumu, ka cilvēki nesaprotot, kā atšķiras policijas pārbaude un kriminālprocess.
Tomēr viņš V.E.Bresis komentēja, ka Ventspils krimināllietas izmeklēšana ir nonākusi strupceļā, esot daudz lietu, kurā esam “ieķēpājušies un netiekam galā”. Lietām tiekot tērēti lieli resursi, bet prokurori nav gatavi ar tām strādāt.
“Ja Kalnmeiers taisa inventarizāciju, es apsveicu. Nedomāju, ka tas nozīmē lietas atcelšanu. Manuprāt, viņš vēlas nostiprināt pārliecību kā jauns iestādes vadītājs,” saka ZZS pārstāvis komisijā. Ģenerālprokurors komisijā runājis par trim prioritārām lietām, bet V.E.Bresis tajās "īpaši iekšā nelien".
Maizītis: par maz informācijas par "inventarizāciju"
Reaģējot uz pirmajiem Ē.Kalnmeiera paziņojumiem par “inventarizāciju”, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis bija piesardzīgs vērtējumā, ko tas nozīmē. Viņš uzsvēra, ka būtu jāsaprot, ko Ē.Kalnmeiers ar to īsti domājis. Tā varētu būt esošās situācijas konstatēšana un reakcija, ja kaut kas nepieciešams izmeklēšanai, piemēram, papildus prokuroru spēki.
“Ceru, ka inventarizācija nenozīmē izmeklēšanas apturēšanu,” sacīja J.Maizītis.
Viņš atzina, ka lietas izmeklēšana ir ilga, jo tai ir liels apjoms un runa ir par ekonomiskajiem noziegumiem.
Žurnāliste: Kalnmeiera lēmums ir klaja iejaukšanās izmeklētāju darbībā
Žurnāliste Baiba Rulle, kura ilgstoši pētījusi tā saukto Ventspils stipendiātu lietu, Diena.lv teica, ka Ē.Kalnmeiera otrdienas lēmums ir klaja iejaukšanās prokuratūras izmeklētāju darbībā. Žurnālistes rīcībā esošā informācija neliecināja, ka Ventspils stipendiātu lietas izmeklēšanā kaut kas bija jāpārskata vai «jāinventarizē».
B.Rulles rīcībā esoša informācija liecina, ka izmeklēšanas virziens bijis – A.Lembergs, iespējams, ir veicis maksājumus politiskajām partijām. Turklāt neoficiālā informācija jau maijā liecināja, ka Ē.Kalnmeiers ir tāds jaunais ģenerālprokurora amata kandidāts, ar kuru varētu būt apmierināts A.Lembergs.
B.Rulle uzskata, ka procesa virzītājs - prokurors Andris Mežsargs - ir pats kompetents, lai izlemtu jautājumus, kas saistīti ar tā sauktās stipendiātu lietas virzību. «Cik man zināms, [bijušais ģenerālprokurors Jānis] Maizītis nekad neiejaucās procesa virzītāju darbā, dodot mudinājumus pieņemt to vai citu lēmumu,» teica B.Rulle.
«Ja procesa virzītājs nāktu klajā ar savu lēmumu, tas būtu saprotams un izskaidrojams. Bet ja Kalnmeiers iejaucas, tas vieš šaubas par jaunā ģenerālprokurora spēju būt objektīvam un neitrālam,» spriež pieredzējusī žurnāliste.
Žurnālists un komentētājs Māris Zanders uzskata, ka šajā lietā viss ir atkarīgs no prokuratūras gribēšanas, jo, cik esot zināms par šo lietu, juridiski pierādīt apsūdzības esot sarežģīti.
Bet viņš uzsver - jebkurā citā valstī tik nopietnas apsūdzības kā Ventspils krimināllietā nevarētu būt par pamatu, lai atkāptos pirmo grūtību priekšā. Bet vispirms esot jāsaprot, ko Ē.Kalnmeiers ir domājis ar inventarizēšanu. Būtu bēdīgi, ja secinās, ka process ir pārāk smags un prasa lielus resursus, un labāk laiku veltīt kaut kam citam. Otra iespēja – viņš vēlas salikt visu pa plauktiņiem, kas būtu apsveicami. Tomēr M.Zanders nav pārāk optimistisks. “Baidos, ka Latvijas politikā šobrīd ir ļoti raksturīga paradigma – liksim pagātnei punktu, ko tur vecas lietas cilāt. Būtu žēl, ja Kalnmeiers tajā iekļautos, bet viņu tik labi nepazīstu, lai varētu prognozēt viņa rīcību.”
Jau rakstīts, ka tā sauktajā Ventspils stipendiātu lietā ir aizdomas par iespējamu varas pirkšanu Latvijā. Dienas līdz šim pētītais liecināja, ka laikā no 2001. līdz 2006.gadam politiskiem mērķiem no, iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga pārraudzītās melnās kases aizplūduši vairāk nekā septiņi miljoni dolāru. No pie varas joprojām esošajām partijām starp tā sauktajiem stipendiātiem, iespējams, atrodamas tādas partijas kā ZZS, TB/LNNK, kā arī LPP/LC. Daļa lietas materiālu nesen publiskoti interneta vietnē rokasgramata.com.
(papildināta ar raksta pēdējo sadaļu - žurnālistu vērtējumiem)