Šī ziema neveiksmīga izrādījusies piekrastes zvejniekiem. Lai gan jūrā vīri dodas ik pārdienas, visbiežāk krastā atgriežas gandrīz tukšā. Prāvus lomus viņiem vēl šoziem neesot izdevies izvilkt, raksta laikraksts Kurzemes vārds.

"Decembrī zvejot praktiski nebija iespējams, jo strādāt   neatļāva prāvie ledus gabali, kas blīvā slānī peldēja gar piekrasti, bet janvārī kaut kur ir pazudušas zivis. Lai gan pieredze rāda, ka tieši šajā laikā labi būtu jāķeras stintām, tīklos to nav. Tikai ap gadumiju izdevās nozvejot dažus kilogramus šo zivju," sūrojās zvejas kuģīša "Līva" kapteinis Oskars Kadeģis. Arī kuģīša "Airis" kapteinis Anatolijs Molokanovs nevarēja pastāstīt neko iepriecinošu, kaut gan strādāts tiekot dūšīgi un jūrā ejot regulāri. "Tomēr mēs neatkāpjamies, metam tīklus jūrā, cerot, ka veiksme  beidzot uzsmaidīs un vismaz iztērēto degvielu izdosies atpelnīt," viņš teica, piebilstot, ka bez liepājnieku trīs piekrastes zvejas laivām jūrā vēl esot manījis arī jūrmalciemniekus.

Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns uzskata, ka zvejniekiem šoziem sabiedrotais nav laika apstākļi. Janvārī galvenokārt pūtuši dienvidrietumu, rietumu un ziemeļrietumu vēji,  bet tie lomu gūšanai neesot labvēlīgi. Tiem nedaudzajiem  zvejniekiem, kas vēl turas pie sava aroda, strādāt traucējot arī roņi, kas izēdot tīklos nokļuvušās zivis. Tādēļ šonedēļ tirgū tikpat kā neesot bijis ko pircējiem piedāvāt. Atvesta tikai viena kastīte stintu. "Tur bija divdesmit kilogramu zivju," teica Jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens. Viņš atzina, ka daudz labāk par piekrastniekiem neklājoties arī tiem zvejniekiem, kas strādā jūrā, kur dziļums pārsniedz 20 metru. Tur tāpat šoziem lomi nelutinot un arī roņi esot iemanījušies savu daļu paņemt.