Antifašisti pēc leģionāru gājiena nosoda «nacistus» un dibina starptautisku kustību

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka satikšanās iemesls nav tikai 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi Rīgā, bet konteksts ir daudz plašāks, tiesa, preses konferencē dominēja kritiski izteikumi par pašu gājienu, izskanēja arī viedoklis, ka Latvijā “nacisma propaganda tiek veicināta valdības līmenī”, ko izteica Somijas Antifašistiskās komitejas pārstāvis Johans Bekmans.

“Notikumi, kas norisinājās pirms dažām minūtēm, parāda, ka sabiedrība nez kāpēc mēģina demonstrēt toleranci pret nacisma atdzimšanu, kas nav pieļaujams. Pagājušā gadsimta 30.gadi Vācijā jau parādīja - ja no sākuma ļoti asi nenoreaģē pret tādu ideoloģiju, pēc tam var būt ļoti sliktas sekas,” aizskarot 16.marta leģionāru piemiņas pasākumu tēmu pie Brīvības pieminekļa, sacīja Ukrainas krievvalodīgo kustības priekšsēdētājs Vadims Koļesņičenko.

Viņu papildināja plaši pazīstamais nacistisko noziedznieku vajātājs Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs, kurš par “bēdīgāko” no otrdien pieredzētā nosauca to, ka gājienā piedalījās jauni cilvēki, turot rokās neatkarīgās demokrātiskās Latvijas karogus: “Tā ir pilnīgi nepareiza ziņa, ka šīs dienas Latvija atbalsta tos cilvēkus, kas cīnījās par nacistisko Vāciju. Ja jūs izvēlaties nepareizo pusi un izvēlaties atbalstīt režīmu, kas nogalināja daudzus desmitus miljonu cilvēku, nemēģiniet domāt, ka jūs esat varoņi.”

Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa prezidents Boriss Špigeļs pārliecinoši apgalvoja, ka tikai 10% gājiena dalībnieku bija sirmgalvji, 90% bija jaunieši: “Kad aiz nacistiem, fašistiem, nacionālistiem, aiz pilnīga ļaunuma seko jauni cilvēki, tas ir briesmīgi. Briesmīgi iedomāties kā jaunatne tālāk uz visām šīm lietām skatīsies.”

Runātāji sacīja, ka neonacisms ir aktuāla problēma gandrīz visās Eiropas valstīs, tādēļ arī pieņemts lēmums dibināt starptautisku antifašistisku kustību, kuras centrālā mmītne būs Strasbūrā. “Mūs apvienoja vēlme cīnīties ar brūno ļaunumu un nepieļaut vēlreiz to, kas notika Vācijā 1933.gadā,” ar to domājot Ādolfa Hitlera režīma nākšanu pie varas, dibināšanas mērķi uzsvēra B.Špīgeļs.

Uz jautājumu, vai organizācija plāno izvērst darbību arī Krievijā, kur daudz neonacististisku ideoloģiju aizstāvošas grupas, B.Špigeļs atbildēja, ka “fašismam nav robežas un mēs ar to cīnīsimies visur.”

Tomēr vairāki preses konferences dalībnieki uzreiz akcentēja, ka, piemēram, Krievijas prezidens Dmitrijs Medvedevs sācis īstenot politiku, kas ir vērsta pret nacismu, kamēr Latvjā nekas tāds nav novērojams. “Šeit leģionārus apsargā, bet Krievijā ar tiem cīnās, nepieļauj un liek cietumā,” sacīja Igaunijas "Neonacisma un starpnacionālā naida apkarošanas komitejas" sekretārs Andrejs Zarenkovs.

B.Špigeļs viņu papildināja, sacīdams, ka “Krievijā mēs jūs aicinām uz parādi par godu lielajai uzvarai karā, nevis uz parādi, kurā soļo leģionāri, kas apgalvo, ka viņus piespieda iekļauties Waffen SS bataljonā. Bet, ja viņus piespieda, tad kāpēc viņi tā lepojas ar savu pagātni un nodod to jaunatnei.” Runas noslēgumā B.Špigeļs uzsvēra, ka 9.maijs ir tie svētki, kurus atzīmēs visa pasaule.