Ar noziedzības karti palīdzēs rīdziniekiem izvēlēties, kur dzīvot

Jautājumu, kurš mikrorajons Rīgā ir bīstamākais, pirms pāris nedēļām neviļus aktualizēja Rīgas dome, izskatot pašvaldības māju apsaimniekotāja Rīgas pilsētbūvnieks brīdinājuma vēstuli par «strauju situācijas pasliktināšanos» Dreiliņos. Pēc pašvaldības policijas iecirkņa slēgšanas mikrorajonā tiek bojātas māju fasādes, izdarītas zādzības, lauztas ārdurvis. Rīgas pašvaldības policija pērn uz Dreiliņiem izbraukusi 114 reižu jeb aptuveni reizi trīs dienās, taču tā neuzskata, ka tādēļ būtu jāzvana trauksmes zvans. «Tas ir tāds vidējs kopējo izsaukumu cipars uz to iedzīvotāju skaitu,» mierina policijas pārstāve Inese Tīmane.«Uzdevu izanalizēt situāciju no kriminoloģiskā viedokļa. Pēdējā laikā es tur vispār neko neatradu,» par Dreiliņu gadījumu saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis un uzsver, ka mikrorajonu, kurā pamatā ir sabiedriskās kārtības problēmas, nevar ne salīdzināt ar Maskavas priekšpilsētu.Tā dēvētie guļamrajoni Rīgā reti saskaras ar laupīšanām un uzbrukumiem, bet vairāk ar mantiskiem noziegumiem - automašīnu un dzīvokļu apzagšanu, stāsta I.Ķuzis. Līdzīgi ir ar privātmāju rajoniem, piemēram, Teiku un Mežaparku. «Pret personu, ja vispār ir noziegumi, tie ir lokāli, kaut kādā mājā savā starpā,» viņš piebilst.Miesas bojājumu nodarīšanas, laupīšanas, zādzības veikalos, narkotiku tirdzniecība - tie savukārt ir nodarījumi, ar ko bēdīgi slavena Maskavas priekšpilsēta. I.Ķuzis skaidro, ka to veicina iedzīvotāju kontingents - agrāk sodītie, personas bez ienākumiem.Statistika rāda, ka visvairāk noziegumu tiek pastrādāts Latgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, tie ir lieli pēc platības un iedzīvotāju skaita. Daudz neatpaliek arī vismazākais Rīgas rajons - centrs, jo tur cilvēki pulcējas, atpūšas un izklaidējas.To, kādi noziegumi kurā vietā Rīgā tiek veikti, policija monitorē ik nedēļu, tomēr šie dati paredzēti tikai iekšējai lietošanai. Citās pasaules pilsētās publiskas noziegumu kartes (_crime maps_ - angļu valodā) gan tiek plaši lietotas, lai brīdinātu iedzīvotājus, ar ko viņiem konkrētajā pilsētas daļā jārēķinās, tur viesojoties vai pārceļoties uz dzīvi.Mārcis Rubenis no ideju grupas _govcamp.lv_, kas popularizē jauno mediju un sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē, stāsta, ka šādās kartēs iespējams ietilpināt visdažādāko informāciju: «Var salikt, piemēram, statistiku par stāvvietām - vai tajā vietā pilsētā ir vai nav noziegumi ar auto apskādēšanu, apzagšanu.» Viņš ir gatavs veicināt šādu atvērto datu formātu ieviešanu Latvijā.Pie līdzīga projekta pērn gada otrajā pusē ķērusies klāt IeM. Piesaistot Eiropas Savienības naudu, iecerēts vizualizēt un analizēt datus par likumpārkāpumiem narkotisko vielu nelegālajā apritē visā valstī.