Labāk būtu, ja mēs nemaksātu tai firmai, bet paši savāktu naudu, dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību. Uz sapulci cilvēkus savākt grūti. Te dažādi cilvēki mainās, cits dzīvo pat Ventspilī un dzīvokli izīrē,» stāsta A. Motivāne. Viņa tūlīt pēc rēķina saņemšanas samaksājot. S. Jansone gan gatava nemaksāt tik ilgi, kamēr netiks atrisināta situācija ar lielākajiem parādniekiem: «Esmu iepazinusi savus kaimiņus un varu par visiem 100% apgalvot, ka trīs lielākie nemaksātāji - Ls 2500, Ls 600 un Ls 300 - nav trūkumcietēji. Kopš pavasara divi lielākie parādnieki dzīvokļus ir izīrējuši un saņem ienākumus no izīrēšanas. Tos varētu novirzīt parādu segšanai, bet tas būtu jādara apsaimniekotājam, jo gada tāme paredz jurista pakalpojumus un deklarēto personu pārbaudes,» sašutusi ir S. Jansone. Pērnruden šai mājā bija arī citas problēmas - tā kā apkures nebija, daudzi lietoja sildītājus un pārslodzes dēļ elektrība atvienojās. «Bija kā karalaikā - aukstumā un sveču gaismā,» atceras iedzīvotājas. Viņas visvairāk satrauc tas, ka ne Saeimas, ne pašvaldību līmenī gadiem ilgi nekas nav darīts, lai atvieglotu cīņu pret ļaunprātīgajiem parādniekiem.Latvijā vidējais iedzīvotāju parāds par apsaimniekošanu ir viena aukstākā ziemas mēneša rēķina apjomā, lēš Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Visu rakstu lasiet Dienā