"Cik man zināms, Rīgas kapsētās ir 300 000 vietu. Ja mēs ņemtu simbolisku maksu – latu par kvadrātmetru gadā, par šo pusotru miljonu latu lēnām visu varētu savest kārtībā: sakārtotu žogus un iebraukšanu, lai neļautu gānīt kapus. Piemēram, nupat Lāčupē izpostīti vācu karavīru kapi," klāstījis pārvaldes vadītājs.Viņš uzskata, ka bez minimālas nomas maksas nedrīkst saimniekot, jo "mēs dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos". "Par zemes nomu taču visur jāmaksā!" laikrakstam norādījis V.Bisenieks.Pašlaik nomas maksa par kapavietu netiek prasīta, jānorēķinās tikai par apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem, piemēram, bedres rakšanu utt., kā arī ir vienreizējā maksa, kas atkarīga no iegādātās kapavietas lieluma. Laikraksts vēsta, ka pārvaldes vadītājs patlaban apturējis līgumu slēgšanu par ģimenes kapavietas uzturēšanu pilsētas kapsētās. "Apturēju, jo tika radīta nevajadzīga ažiotāža. Tā bija tendence parādīt, ka mēs kaut ko darām. Iedzīvotājiem tāpēc nav pamata uztraukties. Ja apbedījums ir, tas ierakstīts kapu grāmatās un nekur nepazudīs," skaidrojis V.Bisenieks. Viņš stāstījis, ka tieši ažiotāžas dēļ kapu pārziņiem ir grūti aizpildīt līgumus, jo tajos jābūt precīzai informācijai. Lai visu kārtīgi izdarītu, nepieciešams laiks. Ja rindā stāv pussimt cilvēku un pārzinim paralēli vēl jākārto ar bērēm saistīti jautājumi, darbs tiek bremzēts.
Nomas maksa ir tikai viena no iecerēm, kuru Kapsētu pārvaldes priekšnieks nolēmis iesniegt izskatīšanai Rīgas domē. Pēc tam arī tikšot pieņemts galīgais lēmums par to, vai ģimenes kapavietas uzturēšanas līgumu formēšana tiks atjaunota vai pārtraukta pavisam.
Diena jau vēstīja, ka jautājums par līgumu slēgšanu aktualizējās šovasar. Lai gan tā bija noritējusi jau pusgada garumā, daudzi rīdzinieki sūdzējās, ka nav informēti, kā līgumu slēgšana notiek un kādi dokumenti viņiem jāiesniedz. Baidoties par ģimenes kapavietas zaudēšanu, daudzi steiguši nokārtot formalitātes, kā rezultātā viņiem nācies sēdēt rindās.