Pārējie pieteikumi sagrupēti aptuveni septiņās kategorijās, jo piedāvā visai līdzīgus risinājumus, stāstīja J.Ozoliņš. «Acīmredzot, nemaz tik daudz to ceļu, kā atrisināt problēmu, nav. Galvenās pamatidejas ir norobežot vērtīgos kanālmalas apstādījumus, pie reizes paredzot, ko bebriem barībai dot to vietā, lai dzīvnieku uzvedība nekļūtu neprognozējama,» viņš skaidroja. Galīgo lēmumu komisija, visdrīzāk, pieņemšot nākamnedēļ.Kādas varētu būt iespējamo risinājumu izmaksas vēl netiek atklāts. «Mērķis jau ir ne tikai noteikt konkursa uzvarētāju, bet arī atrast pareizo problēmas risinājumu,» Diena.lv skaidroja pieteikumu vērtētāji.Starp atmestajiem priekšlikumiem rodamas arī diezgan nopietnas idejas, kuras nav iespējams īstenot dažu apsvērumu dēļ. «No izmaksu viedokļa interesants bija priekšlikums ap kokiem aplikt vecas riepas, lai bebri netiek tiem klāt, tomēr to nācās noraidīt, jo diez vai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas komisija ar ko tādu samierinātos.
Tālāk nevirzījām arī priekšlikumus ap kokiem vai gar kanālmalu apvilkt tā saukto elektrisko ganu, kas, no vienas puses, varētu būt diezgan efektīvs, bet, no otras puses, varētu novest līdz tiesvedībai ar kādu tūristu, kurš būtu naktī izdomājis nokārtoties parkā,» stāstīja Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (ZZS).
Atmesti arī visai neizprotami piedāvājumi, piemēram, izmantot rituālas darbības vai vērsties pie speciālistiem, kas ar garu palīdzību aizbiedētu bebrus. Nav bijis skaidrs arī, kāds labums būtu no kanāla nosusināšanas, ūdens līmeņa paaugstināšanas vai gultnes izgaismošanas, kas piedāvāta konkursā.
Savukārt, priekšlikumi, kuros bijis piedāvāts bebrus vienkārši izmedīt, noraidīti, jo tas būtu tikai īstermiņa risinājums, līdz kanālā ievāktos nākošā bebru paaudze.
Jau ziņots, ka konkursā tika saņemti 70 pieteikumi, to starpā deviņi no ārzemēm – Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Somijas un Spānijas.