Būvnieki: Rīgā vēl ilgi nebūs jaunu dzīvokļu

Gan Latvijas Būvnieku asociācija, gan paši būvnieki atzīst, ka Latvijā nav uzņēmuma, kas varētu uzcelt 5 000 dzīvokļus Rīgas pilsētai vienā piegājienā. Viņi uzskata, ka piedāvājums būtu jāsadala vismaz piecos vai arī uzņēmumem jāapvienojas, turklāt pašvaldībai vajadzētu sniegt garantijas, ka pēc dzīvokļu uzcelšanas būvniekiem par darbu samaksās. “Neviena būvfirma Latvijā, pat ne "Merks" nespēj realizēt Rīgas vēlmi uzcelt 5 000 dzīvokļus vienā piegājienā,” tā Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Purviņš. “Ir firmas, kas šādus apjomus ir projektējušas, bet nav cēlušas, un ir firmas, kas ir varētu celt, bet nevar projektēt,” spriež eksperts. Kopumā vērtējot noteikumus, uz kuriem pašvaldība cer uzbūvēt 5 000 dzīvokļus, Purviņš uzskata par “pasūtītāja vēlmi aiziet no finansiālas atbildības”, jo nav garantiju, ka pašvaldībai nauda atradīsies.Par dzīvokļa konkursu interesējušās vismaz 18 uzņēmumi, taču pieteicās tikai Sia "Merks". Konkurss noslēdzies 1. decembrī. Konkursa nolikumu ir sagatavojis pašvaldības SIA “Rīgas Pilsētbūvnieks”, savukārt uzstādījumu, viss projekts iekļauts vienā piedāvājumā, noteica Rīgas dome. Pilsētbūvnieka preses sekretārs Jānis Barševičs skaidro, ka iemesls tam bijis vēlme ietaupīt, jo realizējot visu projektu, viena atsevišķā dzīvokļa cena būs zemāka, nekā gadījumā, ja piedāvājumu sadalītu. “Mēs esam paredzējuši, ka uzņēmumi apvienosies, lai paveiktu šo darbu,” tā Barševičs. Konkursa vienīgais pretendents ir “Merks”, kura valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns atzīst, ka viņu iesniegtais priekšlikums neatbilst konkursa nolikumam – iztrūkst garantijas, ka uzņēmumam atrastos līdzekļi projekta realizācijai. Viņš norāda, ka šādas naudas – 127 miljoni eiro – nav nevienam uzņēmumam, nedz arī kāda kredītiestāde būtu ar mieru šādu summu aizdot, turklāt visā Eiropā neatrastos. Arī Geidāns uzskata, ka projekts ir jāsadala vismaz piecās daļās.15 līdz 20 miljoni – tāda būtu pasūtījuma summa, ko šodienas apstākļos var realizēt pieklājīga Latvijas būvfirma, uzskata Geidāns. “Merks” par 40 000 latu pusgada laikā ir sagatavojis konkursa pieteikumu, veicot apjomīgus tehniskos darbus, apzinot pašvaldības piedāvātās būvniecības vietas un izvērtējot, kur ko celt. I. Geidāns norādīja, ka Merka pieteikums ir drīzāk viela pārdomām Rīgas domniekiem, ko tālāk darīt, cerot, ka dome pieņems izvirzīs saprātīgākus priekšlikumus.  “Mums kā būvniekiem, protams, projekts šķiet liels un interesants. Iepazīstoties tuvāk ar konkursa nolikumu, bijām spiesti secināt, ka dažos punktos neatbilstam konkursa prasībām. Šīs kvalifikācijas prasības gan varētu izpildīt apvienojoties vairākiem būvniekiem. Galvenais dalības kritērijs bija nepieciešamais ilgtermiņa finansējums – aptaujājot potenciālos investorus un finansētājus, sapratām, ka nevaram piedāvāt tādu priekšlikumu, kas būtu konkurētspējīgs un arī ilgtermiņā interesants pilsētai,” savu lēmumu nepiedalīties konkursā pamato RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš. Finansējums ir jāpiesaista no malas un uzņēmējs neredz iespēju šā brīža apstākļos iegūt būvei nepieciešamos milzīgos līdzekļus uz pietiekoši izdevīgiem noteikumiem. Viņš vērtē, ka konkursa prasības ir “ar augstu latiņu”. “RBSSKALS” valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns atgādina, ka šobrīd daudzi pašvaldības iepirkumi tiek anulēti. Iepazīstoties ar domes piedāvājumu, uzņēmums secinājis, ka nav skaidrs, kādā veidā, kādā kārtībā un kādā laikā pašvaldība atmaksās būvniekam naudu, kura tam ir jāiegulda būvējot. “Nepieciešams apliecinājums, ka pašvaldībai nauda būs, taču konkursa nolikums šādu apliecinājumu neparedz,” tā Saukāns. Viņš norāda, ka šāda apliecinājuma trūkums ir ne viena vien pašvaldības vai valsts pasūtījuma problēma. Tas traucē pieaistīt finansējumu, lai darbus paveiktu. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks skaidro, ka konkurss par 5 000 dzīvokļu celšanu Rīgā ietverts vienā piedāvājumā, cerot uz būvnieku apvienošanos būvdarbiem. “Tagadējie konkursa rezultāti rāda, ka šo mērķi nav izdevies sasniegt. Pašvaldībai dzīvojamo fondu vajag, tāpēc domāsim, kā rīkoties tālāk,” tā Ameriks. Viņš pieļauj, ka viens no variantiem ir vairāku zemesgabalu, kur ēkas ir ātrāk uzceļamas labas infrastruktūras dēļ, izdalīšana tenderī. Pašvaldība par darbu būvniekiem samaksātu 15 gadu laikā, katru gadu nopērkot no būvniekiem noteiktu apjomu domājamo daļu. “Citādi nevar, jo pašvaldība nevar aizņemties naudu, likums aizliedz. Starp būvnieku un pašvaldību šajā jautājumā jābūt paļāvības principam,” pauž Ameriks, atbildot uz būvnieku bažām, ka pašvaldība varētu nesamaksāt.