Izvērtējumā tikšot ņemti vērā gan ekonomiskie aspekti, gan sabiedrības viedoklis, ieskaitot atklātās vēstules un sabiedriskajās apspriešanās dzirdētos arhitektu un pilsētplānotāju argumentus. Pēc viņas teiktā, gatavots tiek arī "nulles scenārijs" ar iespēju, ka koncertzāle netaptu, bet tādā gadījumā pamatīga renovācija būs veicama pašreizējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietā Lielajā ģildē.
"Es gribētu, lai koncertzāle ir pie Daugavas. Būvējot akustisko koncertzāli Andrejostā vai uz AB dambja, nešaubīgi šī vieta pie Daugavas iegūtu pilnīgi jaunu vērtību un sociālekonomiskus apgriezienus," norādīja Melbārde, paužot, ka likteņupes potenciāls pilsētas attīstībā nav pietiekami izmantots. Veidojot koncertzāli, tajā būtu jāparedz ne mazāk par 1400 vietām.
Pie Daugavas tiek apskatīti divi varianti – arhitekta Anda Sīļa veidotais koncertzāles projekts AB dambī, kā īstenošanai jau veikti priekšizpētes darbi un ir ekspertu atzinums par vietas izvēli kontekstā ar Daugavas kreisā krasta attīstības vīzijām un ir gatavs būvprojekts. Tomēr šis ir neviennozīmīgi vērtēts piedāvājums.
Otra iespēja ir projekts Andrejsalā, kur uzņēmums piedāvā uzdāvināt koncertzālei nepieciešamo zemi, pretī prasot uzbūvēt koncertzāli līdz 2030. gadam un valstij organizēt Eksporta ielas pārbūvi atbilstoši Andrejsalas attīstības vīzijām ar viesnīcu, konferenču centru utt.
Savukārt, apskatot ideju par Kongresu nama pārbūvi, jārēķinās ar izmaksām, ēku pārņemot no Rīgas domes, kas, pēc ministres teiktā, nebūtu lētākais risinājums, jo no valsts budžeta būtu jākompensē Kongresu nama vērtība un neiegūtie saimnieciskie izdevumi, kā arī jāizsludina starptautisks pārbūves konkurss.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Mjā ...
.
?