Kā būtisku faktoru, par ko jādiskutē, eksperti uzsvēra namīpašniekus, kam pieder nami uz ielas, kas tiktu pārveidota par iepirkšanās ielu.
"Vairākās Eiropas galvaspilsētās vēsturiski tirdzniecības iela savienojas ar tirgus laukumu, taču Rīgā tā tas nav," norādīja SIA "Linstow Center Management" ("Linstow") valdes loceklis Mārcis Budļevskis, atzīstot, ka tāpēc būtu jāpieliek pūles, lai iepirkšanās ielu radītu mākslīgi.
"Rīgā pietrūkst skaidri izteiktas iepirkšanās ielas, kas kavē dažu zīmolu lēmumus par pirmā veikala atvēršanu Latvijā, jo daudzu Eiropas tirgotāju politika paredz, ka pirmajam veikalam jābūt ar savu fasādi, tādējādi stiprinot zīmola identitāti un garantējot redzamību," skaidroja "Linstow" valdes loceklis.
Tāpat viņš apgalvoja, ka šādas ielas, kas piesaistītu vietējos pircējus, tūristus un tirgotājus, izveidei nepieciešams pašvaldības atbalsts un sadarbība ar nozares profesionāļiem.
"Visi zina, kas ir Oksfordas iela Londonā vai 5.avēnija Ņujorkā," atzīmēja biznesa konsultāciju kompānijas "RetailBaltic" mazumtirdzniecības eksperts Zulfukars Tosuns, raksturojot potenciālu, ko iepirkšanās iela var piešķirt pilsētas atpazīstamības veidošanai.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs sacīja, ka sadarbībā ar tūrisma popularizēšanas projektu "Live Riga" LTA varētu tūristiem izstrādāt speciālus "iepirkšanās maršrutus".
Eksperti vienojās, ka līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, vajadzīga pašvaldības stratēģija, kas ļautu izveidot iepirkšanās ielu.
Kā ziņots, jau vairākkārt izskanējuši priekšlikumi Rīgā izveidot gājēju ielu. Savulaik Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) izteica ieceri galvaspilsētā izveidot gājēju ielu, kas, pēc viņa domām, varētu būt Tērbatas iela, kurā uzplauktu tirdzniecība un sabiedriskā dzīve.
Arī vairāki tirgotāji atbalstīja šo Šlesera ieceri, kas veicinātu tūristu plūsmu ārpus Vecrīgas. Savukārt arhitekti norādīja, ka Vaļņu iela jau tagad daļēji ir gājēju un iepirkšanās iela, tāpēc tā ir piemērota pilnīgai pārveidošanai par gājēju ielu.
Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma "E.Daniševska birojā" tika izstrādāts izpētes projekts gājēju ielas izveidošanai Rīgas centrā, izpētot gājēju ielas izveides iespējamo ietekmi uz gājēju plūsmu, velotransportu, transportlīdzekļu satiksmes plūsmu un autonovietnēm.
Izpētē konstatēts, ka no satiksmes organizācijas viedokļa gan Tērbatas iela, gan K.Barona iela ir līdzvērtīga gājēju ielas izveidei, tomēr satiksmes intensitāte K.Barona ielā ir divas reizes lielāka nekā Tērbatas ielā.