"Aicinu arī pašus iedzīvotājus būt apzinīgiem, jo par apkārtnes piemēslošanu, pirmkārt, ir atbildīgi paši suņu īpašnieki," norāda izpilddirektors.
Valstī, tajā skaitā Rīgas administratīvajā teritorijā, ir noteiktas prasības mājas dzīvnieku turēšanai, kā arī dzīvnieku īpašnieku tiesības un pienākumi. Ministru kabineta izdotajās mājdzīvnieku labturības prasībās ir noteikts, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir savākt sava mīluļa ekskrementus. Noteikumos sacīts, ka, ja īpašnieks vai turētājs neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības.
Rīgas domes Administratīvā komisija pērn ir izskatījusi pavisam deviņas šādas lietas, piecos gadījumos uzlikti naudas sodi. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji atzīst, ka pret bezatbildīgajiem suņu īpašniekiem ir grūti cīnīties, jo esot sarežģīti fiksēt un pierādīt pārkāpumu notikuma vietā.
Suņu ekskrementi ir kvalificējami kā sadzīves atkritumi un ir utilizējami, izmantojot jebkuras atkritumu urnas. Šogad no Rīgas vides aizsardzības fonda paredzēts piešķirt 1921 latus 35 jaunu urnu izgatavošanai un uzstādīšanai publiskās vietās – Daugavas promenādē Ķengaragā, Pļavnieku zaļajā birzī un citās Centra rajona un Latgales priekšpilsētas teritorijās.
Speciālās suņu ekskrementu savākšanas urnas ir izvietotas arī Klusā dārza kvartālā starp Lazdonas, Katoļu, Jēkabpils un Daugavpils ielu, brīdinājuma zīmes par suņu ekskrementu savākšanu ir izvietotas Ķengaragā, Daugavas promenādē un Pļavniekos. Pirms dažiem gadiem Klusā dārza rajonā pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem izvietoja arī speciālus maisiņus suņu atkritumu savākšanai, taču eksperiments beidzās neveiksmīgi, jo maisiņi tika izvazāti un izmētāti pa apkārtējo teritoriju.