Jaunie arhitekti: Rīgas vadības sasteigtā rīcība grauj ticību godīgai konkurencei

Ceturtdien izplatītajā JAA atklātajā vēstulē grupa jauno arhitektu aicina Rīgas domes un Kultūras ministrijas, kā arī citus pilsētas attīstības plānošanā iesaistītos profesionāļus, «nekavējoties rast iespēju dialogam par labāko plānošanas modeli» tādu Rīgas teritoriju kā Centrālā stacija, autoosta, Centrāltirgus un Daugavas krastmalas teritorija integrētai attīstībai.Jau ziņots, ka pilsētas galvenā arhitekta Jāņa Dripes, arī Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas iebildumus raisījusi Rīgas vadības – vicemēra Aināra Šlesera (LPP/_LC_) un mēra Nila Ušakova (_SC_) nostāja, ka uzņēmējam bez konkursa var iznomāt Daugavmalu. Projekta ideja ir uz Daugavas ūdens izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu un laivu piestātnēm, veikaliem un daudz ko citu. A.Šlesers šai uzņēmēja idejai piekritis uzreiz, bet mērs N.Ušakovs paudis, ka konkursa rīkošana par peldošo piestātņu izvietošanu Daugavmalā nebūtu ētiska pret uzņēmēju. Rīgas domē vērsās uzņēmums _P.V.B_. Tāpat A.Šlesers jau paudis publisku atbalstu pārmaiņām Centrāltirgū, _GRINDEX _augstceltnei Maskavas priekšpilsētā un Centrālās stacijas teritorijas attīstības piedāvājumam.Jaunie arhitekti atbalsta nepieciešamību rekonstruēt un pilveidot Rīgu kā modernu lielpilsētu, taču viņi ir bažīgi, jo iepriekšējo gadu pieredze galvaspilsētas attīstībā jau ir apliecinājusi, ka «nekritiska investoru ieceru un politisku ambīciju realizēšana bieži ir bijusi pretrunā ar sabiedrības interesēm un prasības gan pēc laikmetīgas pilsētvides, gan nacionālā mantojuma saglabāšanas». Tāpēc jaunie arhitekti uzskata - turpmāk nav pieļaujams, ka pilsētai svarīgus attīstības piedāvājumus turpina izstrādāt bez plašas un metodiskas sabiedriskās un profesionālās domu apmaiņas, īpaši, kad šie attīstības piedāvājumi ir pretrunā ar spēkā esošiem pilsētas attīstības dokumentiem, jo šādi nav iespējams iegūt kompleksu un ilglaicīgu risinājumu attiecīgajai novietnei, kas respektētu visu iesaistīto pušu intereses. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka Rīgas attīstības pamatmērķis ir pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana. Arī Eiropas Arhitektu padomes vēstījumā teikts, ka «valsts iestādes, pielietojot jaunus iepirkuma modeļus, nevar izvairīties no pienākuma nodrošināt ilgtermiņa arhitektoniskās kvalitātes iekļaušanu projektos, kurus tās atbalsta».36 JAA biedri, kas parakstījuši vēstuli, uzskata, ka formāla likumu interpretācija, rīkojot steidzīgus iepirkumu konkursus un autoritatīvi lobējot investoru komerciālās intereses, «kā tas vērojams šībrīža aktivitātēs, apdraud ilgtspējīgu pilsētas attīstību, kā arī grauj sabiedrības uzticību valsts varai, pilsētas domei, ticību demokrātijas principiem un godīgai konkurencei». Arhitekti norāda - kompleksas un, galvenais, demokrātiskas Rīgas centrālo teritoriju rekonstrukcijas un attīstības stratēģijas trūkums kaitē potenciālo tūristu un jaunu investoru piesaistei, kaut vai, piemēram, Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā.