Ministrs to vērtē kā mēģinājumu veikt privatizāciju "pa sētas durvīm".
Kā norāda A.Kampars, pirmpirkuma tiesības nenozīmē, ka Dalkia ir privatizācijas tiesības par jebkuru cenu. Ir jāizsludina tenderis, un tikai pēc tam, kad ir zināmi citi piedāvājumi, Dalkia ir pirmā roka izvēlēties maksāt vai nemaksāt augstāko cenu, saka ministrs.
Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme norādījusi, ka KP šobrīd nevar novērtēt aprakstītā darījuma likumību un atbilstību normatīvajiem aktiem, taču vienlaikus tā uzsver, ka šādi darījumi veicami sabiedrībai maksimāli izdevīgā formā, t.i., organizējot konkursu, kurā tiktu piesaistīts maksimāli izdevīgākais sadarbības partneris siltumtīklu uzņēmuma attīstīšanai.
Pagājušajā nedēļā savu piekrišanu darījumam jau devusi Rīgas domes Mājokļa un vides komiteja. Tās vadītājs un vienlaikus arī RS padomes priekšsēdis Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) KP iebildumus nav komentējis un ieteicis tos nosūtīt domei rakstiski. Tomēr viņš solījis, ka jebkura likuma prasība tiks ievērota.
Laikraksts Diena otrdien arī atgādina, ka Francijas kompānija Dalkia līdz šim Latvijā iegādājusies vairākus ar Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles vārdu saistītus uzņēmumus, tādēļ A.Šķēles un Rīgas domes priekšsēdētāja Aināra Šlesera (LPP/LC) pēdējā laika tikšanās liek jautāt, vai RS darījums nav abu vīru jaunais biznesa projekts. Dalkia saistību ar A.Šķēli noliedzis uzņēmuma vadītājs Guntars Kokorevičs, bet A.Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks norādīja, ka A.Šķēle un A.Šlesers runājuši par politiku, parlamentāriešu sadarbību, taču ne konkrētiem uzņēmumiem.
Visu Matīsa Arnicāna rakstu "Dalkia piesola zelta kalnus" lasiet otrdienas Dienā un sadaļā Šodien laikrakstā.