Rīgas domē portālu Diena.lv informēja, ka Māras dīķa apkārtnes rekonstrukcija tika uzsākta 2009.gada septembrī. Tobrīd pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros tika nodrošināta būvlaukuma sagatavošana un zemes darbi, kā arī Māras dīķa krastu nostiprinājumu izbūve 400 metru garumā.
Otrajā kārtā projekta ietvaros jāturpina apstādījumu, ceļu un laukumu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi. Jāpabeidz arī Māras dīķa krastu nostiprināšana zonā gar O.Vācieša ielu 210 metru garumā. Projektā paredzēta lapu koku un krūmu stādīšana, augošo koku sakopšana, zāliena ierīkošana, soliņu, atkritumu urnu un velosipēdu novietņu uzstādīšana, kā arī bruģakmens seguma zem soliņiem un grants seguma celiņa izbūve.
A.Kļaviņš norādīja, ka "zaļā veloceliņa" posma izbūvei paredzēti 67 396 lati, bet Māras dīķa apstādījumiem un labiekārtojumam - 16 085 lati, savukārt Māras dīķa krastu nostiprinājumu izbūvei piešķirti 77 918 lati. Viņš skaidroja, ka savulaik sākts būvēt veloceliņu no Daugavas krastā esošā Saules akmens ēkas, tālāk tas šķērso Uzvaras parku un gar Mārupītes dīķi ved līdz Rīgas robežai. Vides departamenta pārstāvis sacīja, ka veloceliņš ir izbūvēts vairākos posmos un, realizējot projekta otro kārtu, viens posms vēl būtu klāt. Par šiem līdzekļiem arī plānots rekonstruēt jau esošo veloceliņa posmus vietās, kur tiem bojāts segums.
Jautāts, kādi ir patlaban veicamie darbi projekta sagatavošanai, A.Kļaviņš sacīja, ka nepieciešams Māras dīķa rekonstrukcijas projekta pārstrādāšana un pārskaņošana, jo tam beidzies termiņš. Lai turpinātu tā realizāciju, tehnisko projektu nepieciešams koriģēt atbilstoši aktuālajai situācijai un veikt atkārtotu saskaņošanu. Tas izmaksās 3600 latu. Iepriekš izstrādātais projekts apstiprināts 2009.gadā, tomēr, samazinoties pilsētas budžetam, tas netika īstenots līdz galam.
"Projektā ir "trekno gadu" idejas, kas jāņem ārā, un jāliek vietā "lieso gadu" idejas," sacīja A.Kļaviņš. Ņemot vērā, ka darbu un materiālu tāme, iespējams, mainījusies kopš "treknajiem gadiem" un iepirkumu konkurss vēl tikai tiks izsludināts, A.Kļaviņš uz jautājumu, vai plānotās izmaksas varētu sarukt, sacīja, ka to ir grūti prognozēt. "Tur ir lietas, kas tagad ir lētākas, bet nevienā no treknajiem gadiem degvielas cena litrā nebija lats," piebilda Vides departamenta pārstāvis.
Bijušais likvidētās pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš portālam Diena.lv nekomentēja, vai projekta izmaksas ir adekvātas, jo nav ar tām iepazinies. Viņš gan atzina, ka Māras dīķa iecerētie apstādījumi un to ierīkošana 16 000 latu vērtībā ir "cienījams cipars". "Par 16 000 apstādījumiem ir cienījams cipars, lai daudz labu sugu augus iestādītu. Ja tas tā ir, tad arī Māras dīķa tuvumā dzīvojošais būtu priecīgs. Jāskatās, kāds tas projekts," sacīja A.Kalnkaziņš.
Uz jautājumu, vai šis projekts vides jomā būtu veicams prioritāri, A.Kalnkaziņš atzina, ka iesāktie projekti jāpabeidz, jo citādāk, tos atstājot novārtā, varot zaudēt arī pirmajā kārtā ieguldītos līdzekļus. "Šobrīd ir tā, ka Māras dīķa projekts ir uztaisīts līdz neveiksmīgai stadijai. Vismaz tā čupa būtu jānovāc un celiņi jāsataisa. Mums bieži vien ir tā, ka kaut ko iesākam un atstājam "pusratā". Un bieži vien iesākto darbu nauda aiziet postā. Es esmu par to, lai pabeigtu iesākto," sacīja A.Kalnkaziņš. Viņš arī piebilda, ka "briesmīgo skatu" no O.Vācieša puses varētu "glābt" apstādījumi.
Rīgas dome arī informēja, ka ceturtdien Māras dīķī tiks ielaisti 500 vienvasaras karpu un 500 līņu mazuļi. Zivju iegādi un ielaišanu Māras dīķī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments finansēs no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē. Lai papildinātu zivju resursus, tuvākajā laikā tiek plānota zivju mazuļu ielaišana arī Juglas ezerā. Tur tiks ielaisti 2 920 sīgu un 3 487 peledu mazuļi. Kopumā zivju mazuļu iegādei un ielaišanai izlietos 3 650 latu.