Pēc pašvaldības pasūtījuma kompānijas Konsorts un Geo konsultants veica pētījumu. Tajā teikts, ka kopsabiedrībā ar privāto partneri vienīgais domes ieguldījums būs līdzdalība pamatkapitālā. 10% akciju pašvaldībai maksās 3500 eiro. Investīcijas veiks privātais partneris. “Pateicoties plānotajām dividendēm, tiek nodrošināta augsta ieguldīto līdzekļu finanšu efektivitāte,” rakstīts ekspertu atzinumā.
Atkritumu izvešanas monopola ieņēmumi 20 gados plānoti vairāk nekā 500 miljoni eiro. Projekta kopējā rentabilitāte būs 6 līdz 9%.
Domes nolīgtie speciālisti apgalvo, ka, izvēloties šo publiskās-privātās partnerības variantu, tarifs iedzīvotājiem būs zemāks nekā citos gadījumos. Taču tarifa kāpums noteikti būs. Tarifs pieaugs dēļ investīcijām jaunās mašīnās, šķirošanas infrastruktūrā un dabas resursu nodokļa celšanas.
Atkritumu izvešana rīdziniekiem tagad maksā ap 10 eiro par kubikmetru. Kopuzņēmums sākumā prasīs vairāk nekā 12 eiro, vēlāk – virs 15 eiro kubikmetrā. Dome plāno arī monopolistam tiesības prasīt pārskatīt tarifu, ja kāps izmaksas.
Atkritumu izvešanas operatori, kas savā starpā sacentīsies par iespēju kopā ar pašvaldību veidot monopolistu, pauž, ka 20 gadu termiņš ir izdevīgs, lai atpelnītu investīcijas, bet ne konkurencei nākotnē.
Rīgas atkritumu tirgus ir tik liels, ka pašvaldības partneris faktiski dominēs visā valstī.
Noslēdzot līgumu uz 20 gadiem ar vienu konkursa uzvarētāju, visi pārējie nomirst, tad ikvienam ir skaidrs - tiklīdz ir monopols, tā visi maksā vairāk, izteicies Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Zviedrijas kompānijas Ragn-Sells reģionālais vadītājs Rains Vēna paudis, ka “likt visas olas vienā grozā nav gudrs lēmums nevienā biznesā”, bet tagad ir runa par 50 līdz 70% visas Latvijas atkritumu saimniecības. “Tas ir liels risks ne tikai Rīgai, bet visai Latvijai,” viņš teicis.
Pašvaldības lēmumu atbalsta kompānijas Clean R īpašnieks Guntars Kokorevičs. Viņam, iespējams, Rīgas pazaudēšana būtu vissāpīgākā. Kokorevičš, kurš vispirms atpirka ekspremjera Andra Šķēles atkritumu biznesu, vēlāk iegādājās somu kompānijas L&T saimniecību Latvijā, tagad kontrolē 60% rīdzinieku atkritumu. Kokorevičs ar pašvaldību ir partneri arī siltuma biznesā.
“Es jau piecus gadus gatavojos šim konkursam. Ņemot vērā, ka mēs esam lielākais atkritumu operators Latvijā, es jūtos pietiekami spēcīgs, lai stāvētu pretī visiem ārvalstu operatoriem,” saka Kokorevičs.
Allaž sīvi konkurējošie tirgus dalībnieki pat gatavi apvienoties, lai paliktu Rīgā.
Laikraksts Diena jau vēstīja, ka plānu par atkritumu monopolistu kritizējušas arī pašlaik Rīgas domē nepārstāvētās partijas, un izskanējušas bažas, ka šāds līgums veidos monopolstāvokli un novedīs pie tarifu celšanas. Īpašā sajūsmā par koncesijas līguma noslēgšanu nav arī Konkurences padome (KP). Tās Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks Dienai izteicās, ka 20 gadu modelis nebūtu vēlams, jo tas nozīmētu noslēgtu tirgu, un rodas šaubas, vai pēc 20 gadiem būtu kāds cits pretendents, kurš varētu piedalīties jaunajā konkursā.
nu nu