maijā, bet pēdējā domes sēdē pirms vasaras atvaļinājuma izlemt arī par attiecīga uzņēmuma izveidi. No 152 ha lielās Lucavsalas pašvaldībai pieder 94 ha, kurus marta sākumā Jānis Birks (TB/LNNK), kurš iepriekšējā pilsētas mēra Aivara Aksenoka (JL) amatā tika iecelts februārī, pieļāva iespēju izsolīt. Tas izraisīja asas diskusijas, jo pagājušā gada augustā domes koalīcijas padome, kurā toreiz darbojās JL, TP, LPP un arī J.Birka pārstāvētā partija, bija nolēmusi veidot kopuzņēmumu ar SIA Lucavsala, kas uzvarēja pašvaldības 2005.gada sākumā rīkotajā konkursā par salas apbūves tiesībām. Ja dome nevilcinātos, uzņēmums, kurā apvienojās Latvijas lielākās būvniecības firmas, jau pērn būtu sācis projekta īstenošanu, lai to pabeigtu 2022.gadā, investējot vismaz 650 miljonus latu. Beidzot tikt skaidrībā ar Lucavsalas likteni pašvaldību mudināja uz tās privatizāciju saņemtie 84 iesniegumi, kurus jāizskata līdz gada beigām.
Pašiem savs uzņēmums
Koalīcijas padomes sēdē otrdien tika apspriesti vairāki salas attīstības modeļi, arī tās izsole, tomēr konceptuāla vienošanās panākta par zemes ieguldīšanu pašvaldības uzņēmumā, Dienai atzīst pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP).
Pēc viņa teiktā, šāda scenārija gadījumā domes rīcība varētu būt šāda. Vispirms atsaka visus privatizācijas iesniegumus un tad izveido 100% pašvaldības uzņēmumu. Pēc kāda laika veic 50% papildu akciju emisiju, uz kurām konkursa kārtībā būtu iespējams pretendēt dažādiem investīciju fondiem, bankām vai uzņēmējiem. Vēlāk pašvaldība var apsvērt iespēju pārdot izsolē atlikušās kapitāldaļas, jau iepriekš vienojoties, ka pirmajam partnerim pirmpirkuma tiesību nav. A.Ameriks apgalvo, ka visi koalīcijas partneri ir vienisprātis, ka šis variants nodrošina teritorijas prognozējamu attīstību un ir ienesīgāks par citiem, jo, piesaistot privāto kapitālu, gan zemes, gan paša uzņēmuma vērtība tikai pieaug. Vienīgais jautājums esot par šī projekta realizācijas termiņiem.
A.Ameriks pieļauj, ka pēc divām nedēļām, 29.maijā, izskatot šāgada pilsētas budžeta grozījumus, dome pieņems lēmumu no privatizācijas fonda rezervēt 500 000 latu jaunā uzņēmuma pamatkapitālam, savukārt līdz 3.jūlijam tā varētu nolemt par paša uzņēmuma izveidi. Rudens pusē varētu tikt veikts jauns zemes novērtējums (pērn BDO Invest un Infinitum zemi salā novērtēja par aptuveni četriem miljoniem latu, savukārt Latio - 40 miljoniem). "Pēc tam zemi ieguldīs uzņēmuma pamatkapitālā un uz nākamā gada pavasari varētu jau domāt par akciju papildu emisiju," prognozē komitejas vadītājs.
Viss vēl var mainīties
Viņa iezīmētais scenārijs var arī nepiepildīties, ja otrdien valdošo partiju padome pieņems citu lēmumu par salas attīstību. Katrā ziņā mēra preses sekretāres Inga Spriņķe apgalvo, ka koalīcijā neesot apspriests pilsētai labākais variants. "Amerikam bija uzdots sagatavot dažādus variantus, kas arī tika prezentēti. Uz nākamo sēdi katrs koalīcijas partneris sagatavos savu priekšlikumu un tad arī tiks lemts," skaidro I.Spriņķe, piebilstot, ka sasteigt lēmumu nav pamata. A.Ameriks gan atgādina, ka tas noteikti būs jāpieņem līdz gada beigām, kad jāsniedz atbilde par privatizācijas iesniegumiem.
Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) atzīst, ka "frakcijas sēde vēl nav bijusi, tāpēc vienots viedoklis nav pieņemts", taču personīgi A.Amerika izklāstīto variantu vērtē kā pietiekami loģisku un caurspīdīgu. Domes TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš šo piedāvājumu nevarēja komentēt, jo sēdē nebija piedalījies, savukārt ar citu TP pārstāvi Andri Ārgali Dienai ne trešdien, ne ceturtdien sazināties neizdevās.
Nekādu priekšrocību
Kas tad notiks ar SIA Lucavsala projektu? "Viņiem ir visas tiesības kļūt par mūsu partneriem, taču tikai konkursa kārtībā," atbild A.Ameriks, piebilstot, ka ir ticies ar uzņēmuma vadību un teicis, ka "viņi ir laipni gaidīti konkursā".
Lucavsalas projekta vadības kompānijas Būvalts direktors Jānis Ādamsons gan apgalvo, ka par pašvaldības plāniem uzzināja tikai no Dienas. Iepriekš viņš norādīja, ka uzņēmums varētu cīnīties par autortiesībām, jo 2005.gada konkursā piedāvātais salas attīstības variants ir iestrādāts gan pilsētas attīstības plānā, gan Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijā. A.Ameriks nenoliedz, ka kompānijas projekts ir palīdzējis pie plāna izstrādes, taču uzsver, ka abos dokumentos nav iestrādāti konkrēti arhitektoniskie risinājumi, bet gan, līdzīgi kā ar zonējumiem, tikai ar krāsām parādīts, cik augstas ēkas varētu būt katrā vietā.