Pieņemot lēmumu par rekonstrukciju, pašvaldība sākotnēji rēķinājusies ar izmaksām aptuveni 12 miljonu latu apmērā, taču projektēšanas gaitā tās pieaugušas līdz vairāk nekā 22 miljoniem. Pašvaldība šādu finansējumu nespēs nodrošināt, tāpēc tā vērsīsies Kultūras ministrijā (KM) ar aicinājumu nodrošināt projektam līdzfinansējumu no neapgūtajiem ES fondu līdzekļiem, šodien aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR). Sadarbību ar ministriju Ameriks vērtēja kā labu.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka saskaņā ar projekta apstiprināto un ekspertu pārbaudīto projekta kontroltāmi LNMM rekonstrukcija tiešām izmaksās ap 23 miljonus latu. Ar pusgada kavēšanos muzeja rekonstrukcijas projekts beidzot ir pilnībā pabeigts un Rīgas domei atlicis vien parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu. Burovs, kurš sākotnēji sašuta par milzīgo summu, šodien uzsvēra, ka nekādu nepamatotu sadārdzinājumu projektā nav. Tāmi pārbaudījuši eksperti, un galvenās izmaksas veido muzeja jaunbūvējamais pazemes apjoms un klimata kontroles iekārtas.
Precīzas būvdarbu izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma konkursa noslēgšanās, kuru plānots izsludināt šā gada decembrī vai nākamā gada sākumā. "Daudz kas atkarīgs no partneriem, Kultūras ministrijas. Rīgas dome gaida palīdzību un sapratni," norādīja Burovs.
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis gan sacīja, ka ministrija mēģinās rast "kompromisa variantu" un, iespējams, projekts būs nedaudz jāsamazina, maksimāli saglabājot arhitektu biroja Process Office veikumu. Ameriks savukārt uzsvēra - kaut arī muzeja ēka ir pašvaldības īpašums, muzeja darbību nodrošina valsts. Ņemot vērā, ka pašvaldība ēku rekonstruē valsts vajadzībām, viņaprāt, 8 miljoni latu no Eiropas fondu naudas nav nereāla prasība šādam projektam. "Pašreizējais valsts finansējums - aptuveni 1,3 miljoni latu - nav summa, pie kuras pašvaldība šo projektu varētu "pacelt"," atzina Rīgas vicemērs. Vienlaikus viņš piektdien, atklādams LNMM rekonstrukcijas projekta izstādi, pauda pārliecību, ka ēka tiks izremontēta.
Kā ziņots, LNMM Mazajā zālē no piektdienas skatāma izstāde, kurā skatītāji varēs iepazīties ar LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projektu.
LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919).
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.