VKPAI uzsver, ka steidzami ir jāveic pasākumi, lai atbrīvotu Rīgas pils telpas, tostarp Svētku zāli un Balto zāli, no vēl neizvāktajiem gruvešiem, kā arī akcentē, ka ir jāizveido pret nokrišņiem noturīga pagaidu jumta konstrukcija.
VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine informēja, ka pagājušajā nedēļā VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperti Pēteris Blūms un Laura Lūse apmeklēja Rīgas pili, lai konstatētu, kā objektā norisinās ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi un kādā stāvoklī atrodas valsts aizsardzībā esošās kultūras vērtības. Apskate tika veikta visās ugunsgrēka skartajās un seku bojātajās daļās un telpās, tostarp arī bēniņos.
Apskates laikā tika novērots, ka vairumā telpu palielinās mitruma bojājumu izpausmes, to daudzums un pazīmes.
Inspekcijas eksperti uzskata, ka Sūtņu zālē ir nepieciešama detalizētāka visu telpas plakņu apdares izmaiņu reģistrācija, dokumentēšana un novērojumi. Apskates laikā secināts, ka zem blīvi pieguļošām plātnēm uz grīdas parketam var rasties jauni bojājumi, un eksperti uzskata, ka sākama konservācijas un sanācijas tehnoloģiju izstrāde un to sagatavošanas darbu veikšana.
Apsekojot Svētku zāli, secināts, ka izdegušais jumts pārsegts ar tentu audumu pagaidu variantā un nokrišņi telpās nenonāk. No telpas zonas, kas neatrodas virs Sūtņu zāles, apdegušās konstrukcijas un izdedži izvākti tikai daļēji, tomēr veikta saglabājamo griestu dekora elementu šķirošana un atlase. Telpas vidusdaļā atrodas izņemtu būvgružu un siltumizolācijas kaudzes. Griestu plakņu apmetums uzrāda mitruma pazīmes, cauri mikroplaisām pastiprināti notiek mitruma migrācija uz telpu, ko uzskatāmi demonstrē raksturīgs plaisu tīklojums. Pārsegums no bēniņu puses iesegts ar siltumizolācijas vati, kas ir mitruma piesātināta lielos laukumos un nav demontēta.
Eksperti uzsver, ka nekavējoties ir veicama visu izmirkušo daļu izņemšana un demontāža no telpas un pārsegumiem, saglabājušos reliktu inventarizācija, dokumentēšana un tālākās saglabāšanās nodrošināšana. Sākama konservācijas un sanācijas tehnoloģiju izstrāde un to sagatavošanas darbu veikšana.
Galvenajām kāpnēm nekavējoties veicama visu izmirkušo daļu izņemšana un demontāža no telpas un pārsegumiem, saglabājušos reliktu inventarizācija, dokumentēšana un tālākās saglabāšanās nodrošināšana, bet Zilajā foajē nepieciešama detalizētāka visu telpas plakņu apdares izmaiņu reģistrācija, dokumentēšana un novērojumi.
Telpā pirms Ģerboņu zāles daļēji demontēts grīdas segums, atklājot 18.gadsimta koka pārsegumus ar lokāliem trupes bojājumiem. Pārseguma aizbērums izņemts pirms ugunsgrēka. Ugunsgrēka rezultātā pārsegums daļēji cietis no ūdens, pašlaik pārkaisīts ar kaļķiem, rēķinoties ar liekā mitruma saistīšanu kā vēlamo rezultātu.
Prezidenta kancelejas telpās vēl aizvien atrodas izmirkušie un joprojām neizvāktie izdedži, inventārs, samirkušie būvgruži, kas rada nelabvēlīgu klimatu. Nav veikta apakšējā stāva pārsegumu atsegšana un salieto būvgružu aizbērumu izņemšana. Nav nodrošināta telpu vēdināšana nepieciešamā apjomā. Pašlaik vide labvēlīga izsāļojumiem un pelējuma sēnēm. VKPAI eksperti uzsver, ka nekavējoties ir veicama visu izmirkušo daļu izņemšana un demontāža no telpas un pārsegumiem, saglabājušos reliktu, tostarp mēbeļu un tekstīliju inventarizācija, dokumentēšana un tālākās saglabāšanās nodrošināšana.
Savukārt Kastellas ziemeļu korpusa bēniņu izdegušajā daļā virs bēniņu izdegušās daļas uzklāts tentu audums bez karkasa, uz kura veidojas ieplakas, kurās lietus laikā uzkrājas ievērojams ūdens daudzums, kas var apdraudēt zem tā esošās telpas. Izdegušajā bēniņu daļā nav veikti nekādi attīrīšanas, atsegšanas, samirkušo daļu un materiālu demontāžas un izņemšanas darbi.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē ceturtdien Rīgas pilī esošo trīs muzeju pārstāvji atzina, ka ir izmisuši par lēno pils glābšanas procesu.
Viņi norādīja, ka pils glābšana notiekot nepareizi. Telpās virs muzejiem nav izvākti būvgruži, nav pareizi uzklāti pārsegumi, krājas ūdens, kas iekļūst muzeju telpās un apdraud muzeju krājumus.
Turklāt tika atgādināts, ka pirms rekonstrukcijas darbu veikšanas bija izstrādāts projekts par muzeja krājumu izvešanu uz Pulka ielu. Bet tas tika apturēts. Līdz ar to pašlaik valstij nav telpu, uz kurām izvest muzeju krājumus. Lai šādas telpas ierīkotu, nepieciešami līdzekļi un laiks. Bet neesot ne viena, ne otra. Šajā situācijā muzeji esot kā ķīlnieki. Muzeju darbinieki vēdinot telpas, savācot mitrumu, dezinficējot, bet tikmēr virs muzejiem joprojām nav izvākti slapji būvgruži un muzeju telpās turpina ieplūst ūdens.
Savukārt komisijas sēdē būvnieku pilnsabiedrības SBRE pārstāvis pārstāvis Didzis Putniņš norādīja, ka, lai uzliktu pagaidu jumtu ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils Kastellas daļai un Svētku zālei, nepieciešamas četras piecas dienas.
Viņš uzsvēra, ka pagaidu jumta uzstādīšanas darbus varēs sākt, tiklīdz beigsies ekspertīze tajās pils daļās, kas ir potenciālās ugunsgrēka izcelšanās vietas. Šī ekspertīze varētu beigties nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.
Pagaidu jumts Rīga pilij tiks uzlikts ne ātrāk kā tuvākās pusotras vai divu nedēļu laikā, tikmēr būvnieki dara, ko var, lai ar īpašiem materiāliem pasargātu izdegušās telpas no lietus.
(ziņa papildināta ar 12.-16.rindkopu)