Vervēšana uz ielām gan neesot bijis vienīgais veids, kā banda ieguvusi dalībniekus, bet par pārējiem policija nevēlas stāstīt, jo šādu ziņu publiskošana varētu ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Pats «Centra reketieru» atklāšanas porcess gan aizņēmis salīdzinoši maz laika. «Viss notiek aptuveni tā – tiek saņemts iesniegums par laupīšanu, tad vēl viens, tad vēl. Tiek aplūkotas daudzas dažādas iespējas par to, vai tie varētu būt saistīti gadījumi, un tā kā visiem bijis kopīgs rokraksts, nonākam pie šāda secinājuma,» Diena.lv stāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un asbiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Toms Sadovskis.
Ar «kopīgo rokrakstu» saprotams fakts, ka bandas locekļi saviem upuriem parasti uzbrukuši grupās pa trīs vai četriem, un uzbrukumu vietas parasti bijušas aptuveni vienas un tās pašas – Vecrīga, Latgales priekšpilsēta un Rīgas centrs, sevišķi pie Centrālās dzelceļa stacijas.
Laupa pie centra skolām
Šim aprakstam visai precīzi atbilst, kādas māmiņas stāsts, kuras 14 gadus veco dēlu jaunieši pavisam nesen centušies aplaupīt ap pulksten sešiem vakarā cilvēku pilnā ielā netālu no Rīgas 49.vidusskolas. Dēls nācis no treniņa, kad pēkšņi viņu latviski pasveicinājuši trīs puiši. No sākuma viņš nodomājis, ka tie ir kādi paziņas, jo divi no puišiem izskatījušies kā normāli skolnieki, bet tikai viens bijis tāds, «no kura varētu nobīties arī citos apstākļos». Tie viņu trijatā ielenkuši, ievilkuši pagalmā un prasījuši naudu un mobilo telefonu. Telefons bijis aizmirsts skolā un nauda līdzi neesot bijusi, tādēļ laupītāji tikai pārbaudījuši viņa kabatas un palaiduši vaļā.
«Kad izlasīju par šo gadījumu un sapratu, ka citi ir arī iekaustīti, sapratu, ka viņam tiešām ļoti paveicās,» skaidro māte. Pēc šī gadījuma viņa, kaut arī nav vērsusies policijā ar iesniegumu, sazinājusies ar policijas bērnu lietu inspektori, kura pastāstījusi, ka pēc kāda laika turpat blakus notikusi arī reāla laupīšana, un pēc visām pazīmēm tie varētu būt bijuši tie paši noziedzinieki.
«Esmu ļoti pateicīga, ka viņi tik ātri tika noķerti, jo viņi visi ir no labām ģimenēm, citādi viņiem tāds dzīves veids varētu iepatikties,» viņa uzsver. Ievilināt dēlu savā bandā, «reketieri» gan neesot centušies, bet, ņemot vērā, ka ļaundari pagaidām ir «uz brīvām kājām», savu vārdu atklāt māte nevēlējās, lai dēls nesabītos, ka laupītāji viņu «izskaitļos».
Savukārt kāda cita sieviete Diena.lv pastāstīja, ka viņas meita, kura mācās sestajā klasē, redzējusi, kā divi 15 līdz 17 gadus veci jaunieši tiek aplaupa divus viņas klasesbiedrus. Tas esot noticis septembra sākumā ap pulksten trijiem pēcpusdienā, iepretim Rīgas Valsts pirmajai ģimnāzijai. «Viņi esot pienākuši klāt, un teikuši: «Atdod savu mobilo telefonu, vai arī es tevi piekaušu!» Viens no klasesbiedriem telefonu arī atdevis,» viņa stāstīja. Pēc šī gadījuma sievietes meitai kādu laiku pat bijis bail iet vienai laukā no skolas, bet tagad, kad ļaundari notverti, māte viņai paskaidrojusi, cik svarīgi ir nebaidīties un liecināt pret viņiem.
Uzbrucēji izskatījušies pēc normāliem jauniešiem, vienīgais, ko notikuma aculieciniece spēja atcerēties, ka vienam no viņiem uz sejas bijusi rēta. Kad kāds no aplaupīto klasesbiedriem pēc tam zvanījis uz nozagto telefonu, lai censtos to atgūt, viņam esot atbildēts latviski.
Mantas pārdevuši lombardos
T.Sadovskis arī paskaidroja, kā 15 līdz 17 gadus veciem puišiem izdevies aplaupīt pat pieaugušus vīriešus: «Šajā vecumā jau savu 1,70 metrus gari puiši ir, un, ja tev četri tādi uzmetas virsū, tur nav daudz opciju. Viņi jau arī ir skatījušies pēc situācijas, un, kad tas bijis vajadzīgs, uzbrukuši bez liekiem brīdinājumiem.»
Pārsvarā starp puišu nolaupītajām mantām bijuši mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un nauda, bet laupītas ir arī drēbes. To, kas pašiem nav bijis vajadzīgs, noziedznieki ieķīlājuši lombardos, tomēr, vai šīm iestādēm par to draud kādas sankcijas, vēl pāragri spriest, jo jānoskaidro, vai mantas ieķīlājis tikai pilngadīgais bandas loceklis, vai arī kāds no pārējiem – nepilngadīgajiem šis pakalpojums esot liegts, skaidro T.Sadovskis.
Pirmais septembris ir tikai aptuvenais bandas darbības sākums, kas noteikts, vadoties pēc policijā saņemtajiem iesniegumiem, atzīst T.Sadovskis. Pēc tam, kad 27.septembrī medijos izskanēja ziņa par bandas aizturēšanu, policija jau saņēmusi vairākus iespējamo bandas upuru zvanus, bet ņemot vērā, ka šiem cilvēkiem vēl jāatnāk uz policiju ar iesniegumiem un jāatpazīst noziedznieki, pagaidām oficiāli zināmais bandas pastrādāto noziegumu skaits vēl ir tikai desmit.
Jautāts, kādi sodi «reketieriem» varētu draudēt, T.Sadovskis vien atbildēja, ka «tiesas darbu vērtēt policija nevar». Diena.lv gan zināms, ka parasti gadījumos, kad tiek tiesāti nepilngadīgie, kuriem nav kriminālas pagātnes, sodi ir visai maigi – īsi termiņi vai pat tikai nosacīti sodi. Arī policija atzīst, ka vēlējusies, lai aizturētos patur apcietinājumā, jo pastāv bažas, ka viņi var turpināt laupīt, bet tiesa lēmusi citādāk.
Zog garlaicības dēļ
“Pusaudžu vecumā vienmēr aktuāla problēma ir garlaicība un, ja vecāki ir aizņemti darbā, apkārt ir filmu piedāvāti antisociāli varoņi un grupa, kurā jāiekļaujas, nokļūt uz noziedzīga ceļa nav nemaz tik grūti,” uzskata psihologs Sandis Dūšelis. Kaut arī policija norādījusi, ka visi aizturētie nākuši no normālām ģimenēm, psihologs uzskata, ka ir jāpaplašina labklājības jēdziens – tā nav tikai finansiāla. Ir vajadzīga ģimene, kurā valda savstarpēja uzticība un vecākiem ir laiks, ko pavadīt kopā ar bērniem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka galvenie faktori, kas pusaudžus varētu pamudināt nostāties uz noziedzības ceļa, ir vēlme pēc asām izjūtām, vajadzība demonstrēt sevi citu priekšā, un, iespējams, arī visatļautības sajūta, kas radusies ģimenē – ka vari pārkāpt likumus, jo vecāki vienmēr tāpat izglābs.
(papildināts ar psihologa un bērnu tiesību speciālista viedokli pēdējās divās ridkopās)